Mēs nereaģējam uz to, kas notiek.
Mēs reaģējam uz savu INTERPRETĀCIJU tam, kas notiek.
Filmiņā ir redzami divi golfa spēlētāji, kas ir nonākuši vienādā situācijā — ejot pa golfa laukumu, viņi ierauga krokodilu, kurš ir iznācis pasildīties ūdens malā. Viena golfa spēlētāja reakcija ir mazliet, draudzīgi pabiedēt krokodilu, iepliķējot tam pa asti. Otrs — ieraugot krokodilu, metas bēgt.
https://www.facebook.com/PGATour/videos/331254327527351/UzpfSTEzOTE0ODM1MzY6MTAyMTkxMDIxNzYzMzA1Nzg/
Situācija ir identiska. Viens golfa laukums, viens krokodils. Reakcijas ir pilnīgi atšķirīgas.
Ja mūsu reakcija būtu atkarīga no notikuma, tad reakcijas būtu vienādas. Bet šādi piemēri ļauj ieraudzīt to, ka mēs nereaģējam uz situāciju, bet gan uz savu interpretāciju par situāciju.
Situācija ir kaut kas, kas ir “ārpusē”. Interpretācija ir kaut kas, kas ir mūsos — “iekšpusē”. Sanāk tā, ka mūsu ārējā reakcija ir nevis uz ārējo notikumu, bet uz to, kas notiek mūsos.
Ārpusē notiekošo mēs neesam īsti spējīgi ietekmēt. Mēs nevaram paredzēt, kad mūsu ceļā būs guļošs krokodils, vai naudas maks, vai bedre vai guļošais policists. Ārējā situācija nav mūsu kontrolē. Savukārt, mūsu iekšējā interpretācija ir 100% mūsu pašu kontrolē.
Protams, tās interpretācijas, kuras mums ir šobrīd, ir veidojušās daudzu gadu garumā — visa mūsu iepriekšējā pieredze — izglītība, cilvēki, — vecāki, skolotāji — situācijas, notikumi — tas viss ir veidojis mūsu interpretācijas. Tomēr, joprojām — lai arī interpretācijas ir viedojušās ne-apzināti, mums vienmēr — VIENMĒR — ir iespējams apzināties pašiem savas interpretācijas un tās mainīt.
Tas pats ir ikdienā. Mēs visi nonākam līdzīgās situācijās — mūsu plāni izgāžas, mēs uzzinām nepatīkamus jaunumus, kāds saslimst, kaut kas pazūd — tomēr dažādiem cilvēkiem ir dažādas reakcijas. Kāpēc? Ne jau tāpēc, ka situācijas būtu dažādas. Atšķiras cilvēku interpretācijas par to pašu situāciju.
Atgriežoties pie krokodila situācijas. Kāds varētu teikt — bet tur taču ir reāls krokodils, kādas tur interpretācijas? Mēs varam iztēloties trīs citus variantus notikušajam.
- Piemēram, upes malā varētu būt plasmasas, mākslīgais krokodils, vai krokodila izbāzenis, kurš izskatās tieši tāpat, kā īsts. Vai abu golferu reakcijas būtu atšķirīgas? Diez vai.
- Otrs piemērs — upes malā varētu būt izveidota video hologramma — kas rada reālistisku krokodila 3D bildīti. Un atkal — abu golferu reakcijas būtu tādas pašas, kā redzamajā video.
- Trešais piemērs: upes malā nav ne īsta krokodila, ne izbāzeņa, ne hologrammas, bet golferim rādās murgi, halucinācijas. To, kas viņam rādās, viņš uztver kā krokodilu, interpretē to, un — atbilstoši reaģē.
Tas vēlreiz apliecina to, ka mēs nekad nereaģējam uz to, kas notiek, bet gan uz savu interpretāciju notiekošajam. Vēl jo vairāk — var arī nekas nenotikt, bet, ja mēs šo ”neko” interpretējam kā ”kaut ko”, tad sekos mūsu reakcija.
Morāle no šī stāsta: Ir vērts ieraudzīt, iepazīt savas interpretācijas un mainīt tās, kuras nav sekmīgas, nav palīdzošas — sev un citiem. To vienmēr ir iespējams izdarīt. Kā to izdarīt? Viena no metodēm — apzinātības prakse. Nodarbību sākums — uzreiz pēc Lieldienām.