Jaunā gada sākumā nelielu ažiotāžu sociālajos tīklos sacēla ziņa, ka pagājušā gada nogalē divdesmit valsts augstākie ierēdņi ir apmeklējuši apzinātības kursus. Šī ziņa tika publicēta Latvijas Avīzē: Apzinātības treniņi par valsts naudu: augstākā līmeņa vadītāji apgūst “sevis atrašanu”. Šī ziņa vēlāk tika pārpublicēta Letā, Delfos, TVnetā un no turienes neskaitāmos sociālo tīklu komentāros.
Pagājušā gada nogalē, raksta tapšanas laikā saņēmu vēstuli no žurnālistes Daces Kokarevičas ar lūgumu sniegt savu redzējumu par to, vai šādi kursi valsts vadītājiem būtu nepieciešami un lūgumu izvērtēt konkrēto programmu. Daļa manis sagatavoto atbilžu ir ievietotas rakstā.
Pilnu vēstuli, kuru nosūtīju žurnālistei, esmu pievienojis tepat:
Papildinājums — atbildot uz sacelto ažiotāžu presē parādījās vēl daži raksti. Tos pievienoju pēc vēstules, šī ieraksta beigās.
Labdien!
Paldies par jautājumu. Te es redzu 2 daļas:
Viena ir par apzinātības apguvi vadītājiem, tās nepieciešamību, nozīmīgumu. Otra jautājuma daļa ir par konkrēto mācību programmu.1. Runājot par pirmo — Pēc maniem novērojumiem, pēc teorijas un pēc pētījumiem, apzinātības prasmes ir būtiskas visiem cilvēkiem, un tās ir īpaši būtiskas tiem, kuru darbības ietekmē citus cilvēkus. Tādā ziņā vecāku apzinātība ir svarīga dēļ bērniem, skolotāju — dēļ skolēniem, vadītāju apzinātība — dēļ padotajiem, valsts (pārvaldes) vadītāju — dēļ visas valsts pilsoņiem. Nekas nevar būt nevēlamāks, kā nejūtīgs, neapzināts cilvēks, kuram ir vara. Apzinības prakse ļauj cilvēkiem labāk iepazīt sevi, caur sevi arī citus cilvēkus. Vadītāju gadījumā tas nozīmē pazīt sevi, zināt savu motivāciju, savas bailes, savas spējas un ierobežojumus. Zinot sevi, var labāk zināt arī savus padotos — viņu spējas, ierobežojumus, bailes un vēlmes. Labāk zināt arī klientus — jo visur jau nav nekas cits, kā vien cilvēki un mijiedarbība starp cilvēkiem. Apzinātība ļauj šīs zināšanas padarīt skaidrākas, lietojamākas, personiskākas. Tāpēc, viennozīmīgi, jo apzinātāki ir cilvēki, jo visiem būtu labāk. Tas attiecas arī uz luterāņu mācītājiem, psihologiem, žurnālistiem — uz visiem. (No otras, no kaitīgās puses — nekrietniem vadītājiem īstermiņā labāk ir, ja darbinieki, pavalstnieki, klienti, draudzes locekļi nav pārāk apzināti — neapzinātus cilvēkus ir vieglāk ietekmēt, manipulēt, ekspluatēt. Neapzināti cilvēki neuzdod tik daudz jautājumus. Viņi ir paklausīgāki, viņu prasības viegli var apmierināt pametot dažādus labumiņus vai sasolot gaišu nākotni. Tāpēc varas turētāji nav pārāk atbalstoši apzinātības attīstībā.).
Apzinātību attīstīt palīdz apzinātības prakse. Vispieejamākā formā tā ir meditācija — darbs ar savu prātu, savu uzmanību, uztveri.
No formālās puses — apzinātības popularitāti mūsdienu rietumu pasaulē pamato neskaitāmi pētījumi.Šeit esmu apkopojis dažus ieguvumus no apzinātības prakses: http://aumprakse.lv/9-ieguvumi-ko-sniedz-apzinatibas-prakse/
Te vēl daži:
https://www.forbes.com/sites/jeenacho/2016/07/14/10-scientifically-proven-benefits-of-mindfulness-and-meditation/
https://www.dietvsdisease.org/benefits-mindfulness-meditation/
https://www.lifehack.org/articles/lifestyle/10-amazing-benefits-mindfulness-backed-science.html2. Par konkrēto programmu.
Šo jautājumu atbildēt ir krietni grūtāk.Viena lieta ir konkrētā programma, kurā ir redzamas lekciju tēmas, virsraksti. Bet būtiskākais ir, kas un kā to visu pasniedz. Jebkuru tēmu, ar vienu un to pašu virsrakstu, ir iespējams pasniegt akadēmiski un praktiski. Man, diemžēl, nav nācies piedalīties Jura Rubeņa vadītajās nodarbībās, tāpēc man nav priekšstata par to, kāds ir prakses/teorijas sadalījums nodarbībās.Pašam strādājot ar apzinātības jautājumiem dažādās auditorijās un organizācijās, es esmu novērojis tendenci, ka pieprasītas un populāras ir teorētiski/akadēmiskas mācības — tādās tiek pasniegtas dažādas teorijas, shēmas, koncepcijas, idejas. Šādu programmu ir vieglāk prezentēt un ”pārdot” potenciālajam pasūtītājam. Uz šādām mācībām ir ”drošāk” nākt klausītājiem, jo viņi zin, ka būs lekcija. Pret praktiskām nodarbībām — īpaši apzinātības jomā — daudziem ir aizspriedumi, pretestība, kas balstās bailēs, kuras izriet no nezināšanas. Bet, diemžēl, no teorētiskām mācībām jēgas ir daudz daudz mazāk, nekā no praktiskām apzinātības nodarbībām. Ko tas līdz, ja vadītājs teorētiski zin dažādus teorētiskus skatījumus uz problēmjautājumu, bet pats to nav spējīgs pielietot savā dzīvē? Un, zinot šo, reizēm notiek arī tā, ka vadībai tiek prezentēts viens plāns (kas izskatās krāšņi uz papīra), bet nodarbībās tiek runāts par būtisko — par to, kas ir svarīgi klausītājiem. Tāpēc ir neiespējami novērtēt, to, kādas bija reālās mācības vadītājiem. Es tur nebiju klāt.
Lasot programmu, varu teikt, ka man būtu ļoti interesanti noklausīties šādu kursu. Cik zinu, tad citi pasniedzēji Latvijā arī to dara — katrs savā veidā — līdzīgi, bet atšķirīgi. Es pats apzinātības kursus lasu citādi. Bet kurš gan var apgalvot, ka es to daru pareizi?
Ansis
Papildinformācija:
- Jautājumi un atbildes par apzinātības treniņiem. mk.gov.lv
- Kristaps Pētersons: Neattīstīti ierēdņi mums izmaksā dārgāk par teologa Rubeņa lekcijām la.lv
- Jānis Ošlejs: Meditācija, apzinātība un U teorija ir jaudīgi instrumenti spēcīga vadītāja rokās db.lv
- Apzinātības treniņi ierēdniecības elitei – pašsaprotama un vajadzīga lieta, saka Rubenis delfi.lv