Mēs skatāmies uz pasauli. Mēs skatāmies uz kokiem, puķēm. Uz mākoņiem un zvaigznēm. Uz lietām. Uz cilvēkiem — un cilvēkiem acīs. Mēs pieskaramies pasaulei ar savu skatienu. Šis pieskāriens ir tikpat kā neesošs. Mums šķiet, ka pasaule nemaz nejūt to, ka mēs uz to skatāmies. Bērni saka: skatīties nav aizliegts. Tomēr — tad, kad pasaule…