Mistiķa Sadhguru skatījums.
Vārds ”apziņa” tiek lietots vietā un nevietā. Ļaujiet man paskaidrot, ko mēs (jogi) saucam par apziņu. Tu esi veidots no daudzām lietām. Kā gabals no dzīves, kā ķermenis, tu esi veidots no noteikta zemes, ūdens, gaisa, uguns un akaša vai ētera daudzuma. Bez šī visa, pastāv arī kāds fundamentāls viedums, zināšanas, kas visas šīs sastāvdaļas saliek kopā noteiktā veidā — tādā, lai rastos dzīvība. Dubļi mums zem kājām ir veidoti no tām pašām sastāvdaļām — un tieši tās pašas sastāvdaļas, tepat, augstāk, sēž kā dzīvības forma — tik neticama pārvērtība! Šeit līdzdarbojas kāds ļoti neiedomājami dziļš viedums, kas spēj gaisu — tik vienkāršu lietu — pārvērst dzīvībā. Tikko gaisa vairs nav, dzīvība beidzas.
Vai tas būtu koks, putns, kukainis, tārps, zilonis vai cilvēks — pilnīgi viss ir pagatavots no tām pašām vienkāršajām izejvielām. Šo zināšanu, kura ļauj dzīvei notikt, mēs saucam par ”apziņu”. Vienīgais iemesls, kādēļ tu spēj pieredzēt dzīvi un būšanu dzīvam ir tas, ka tu esi apzināts. Ja tu nebūtu apzināts, tu nezinātu, vai esi dzīvs, vai miris. Tad, kad tu esi dziļajā miegā, tu esi dzīvs, bet tu to nezini.
Apziņu nevar nedz pacelt, nedz pazemināt. Tikai noteikta konteksta ietvaros mēs tēlaini lietojam tādus izteicienus kā ”apziņas pacelšana”: tad, kad tu esi cieši identificējies ar savu fizisko ķermeni, tad tev ir ļoti skaidras robežas, kas tu esi un kas tu neesi. Šādā stāvoklī tu pieredzi sevi kā atsevišķu esību. Tas nozīmē, ka tu eksistē izdzīvošanas režīmā — tādā pašā, kā visas citas dzīvas būtnes. Kad tu identificējies ar savu ķermeni, tad robežas tam, kas tu esi, ir 100% noteiktas.
Tomēr, pat fiziskajā pasaulē, jo smalkāk mēs skatāmies, jo vairāk nenoteiktas kļūst robežas — tās izgaist. Mēs visi elpojam to pašu gaisu, kura sastāvā ir arī zināma daļa mitruma. Elpojot, mēs nepārtraukti apmaināmies ar gaisu un ūdeni. Mums nav problēmu ar šo apmaiņu, jo mēs neesam identificējušies ar gaisu un ūdeni. Bet mēs esam identificējušies ar savu ķermeni, un uzskatam to par sevi, tāpēc mēs nevēlamies, lai jebkurš cits pārkāpj mūsu ķermeņa robežas.
Tas, ko mēs uzskatām par apziņu, ir daudz smalkāks līmenis tam, kas mēs esam un tas ir kaut kas, kas ir vienots visiem. Apziņa ir tas pats viedums, kas pārveido ēdienu par miesu manī, tevī, ikvienā. Kad mēs palīdzam cilvēkiem pārstāt identificēties ar sava fiziskā ķermeņa robežām un virzīties iekšup — dziļākās dimensijās, tad sajūta ”es” un ”tu” samazinās — ”tu” un ”es” kļūst par vienu. Tas nozīmē, ka apziņa ir pacēlusies sociālā līmenī.
Būtībā, mēs nepaceļam apziņu. Mēs palielinām tavu pieredzi tādējādi, ka tu kļūsti apzinātāks. Mēs visi esam kaut kādā mērā apzināti. Jautājums ir tikai — cik lielā mērā apzināti esam. Tev nav jāpaceļ sava apziņa — tev ir jāpaceļ sevi, lai atrastu piekļuvi tai un pieredzētu to. Apziņa ir tepat, visu laiku. Ja tā nebūtu, tu nespētu pārvērst savu elpu un savu ēdienu dzīvībā. Tu esi dzīvs — tas nozīmē, ka tu esi apzināts. Bet līdz šim, tava pieeja ir bijusi mazākajā līmenī. Palielinot savu piekļuves līmeni, tava robežu sajūta paplašinās. Tad, kad tu identificēsies ar apziņu, tu pieredzēsi visu kā sevi. Tas ir tas, ko nozīmē joga.
Vārds ”joga” nozīmē vienotību. Cilvēki cenšas pieredzēt šo vienotību visdažādākajos veidos. Pašā vienkāršākajā, pamata izpausmē mēs to saucam par seksualitāti. Ja tā ir emocionāla izpausme, mēs to saucam par mīlestību. Ja tā ir garīga izpausme, mēs to saucam par alkatību, ambīcijām, iekāri, vai vienkārši — par iepirkšanos. Ja tā ir apzināta izpausme, mēs to saucam par jogu. Bet fundamentāli — process un ilgas ir tādas pašas. Tas nozīmē — es vēlos iekļaut kaut ko, kas neesmu es, kā daļu no sevis. Es vēlos likvidēt robežas un attālumu starp sevi un otru. Lai tā būtu seksualitāte vai iemīlēšanās, ambīcijas vai iekarošana — tas, ko tu centies izdarīt, ir — padarīt to, kas neesi tu, par daļu no tevis. Tieši tāpat ir ar jogu. Joga nozīmē kļūt vienotam ar visu, vai citiem vārdiem sakot, likvidēt robežas tam, kas esi. Tā vietā, lai runātu par to, lai intelektualizētu par to, mēs lūkojamies, kā pacelt savu pieredzi no fiziskā identitātes aspekta uz dimensiju, kas ir viņpus fiziskā.
Tieši to dara Shambhavi (prakse) — aizved tevi krēslas zonā. Tu joprojām esi iesakņots savā ķermenī, bet tu vari sākt pieskarties dimensijai, kas ir viņpus, tādējādi tava pieredze nav ierobežota fiziskajā ķermenī — tu pieredzi ko lielāku. Tā ir apziņas pacelšanās. Tas nozīmē, ka tu pieredzi visus cilvēkus sev apkārt kā daļu no sevis.
Tas materiāls, no kura ir pagatavoti tavas rokas pieci pirksti, pirms neilga laika atradās zemē — bet šobrīd tie ir tavi pieci pirksti. Tas, kas vakar atradās tavā šķīvī kā ēdiens, nebiji ”tu”. Bet tu to apēdi un šodien tu to pieredzi kā daļu no sevis. Tu vari pieredzēt jebko kā daļu no sevis tikai tad, kad tu to iekļauj savās robežās. Tu nevari apēst visu pasauli. Savas robežas tev būs jāpaplašina citādā veidā.
Paplašināt savas uztveres robežas tādējādi, ka šobrīd, kad tu sēdi šeit, viss Visums ir daļa no tevis — tā ir joga, tā ir apziņas paplašināšana. Mēs to nedarām filosofiski vai idejiski, bet pieredzes līmenī, lietojot tehnoloģiju — procesu, kurš ir pieejams visiem. Kāpēc tehnoloģija? Tehnoloģijas būtība ir tāda, ka tā darbojas jebkuram, kurš ir gatavs to apgūt. Tev nav tai jātic, tev nav tā jāpielūdz, tev nav tā jānēsā savā galvā. Tev vienkārši tā ir jāiemācās un jālieto.
You must log in to post a comment.