Puse uzmanības un laime

Harvardas Universitātes pētījumā ir konstatēts, ka gandrīz pusi laika mēs darām vienu lietu un domājam ko citu. Mūsu uzmanība ir pievērsta kam citam.
Visdrīzāk spējīgi uz ko tādu esam tikai mēs — cilvēki. Šķiet, pagātnes vai nākotnes apcerēšana mums ļauj izvērtēt notikušo vai plānot gaidāmo. Tomēr par šo spēju mums ir emocionāli jāmaksā.

Ja uzmanība nav pievērsta tam, ko darām, tad mēs esam mazāk laimīgi — neatkarīgi no darītā. Vienlaikus pētījums apliecina to, ka saistība ir tieši šāda — laime seko uzmanībai.

Līdz ar to vienkāršākais veids, kā kļūt laimīgākiem ir — iemācīties pievērst uzmanību tam, kas notiek tieši šobrīd.

Kā to darīt? Apzinātības prakse.

Minētā raksta autori saka, ka ap 47% nomoda laika mēs darām vienu un domājam kaut ko citu. Šo apziņas īpašību sauc par ceļošanu (wandering) atmiņu vai iedomātas nākotnes pasaulē. Tā ir skaista un derīga cilvēka smadzeņu īpašība, kas ļauj analizēt pagātnes notikumus un plānot nākotni, bet … dažreiz sagādā arī ciešanas. Jo … pagātnes notikumu atcerēšanās nereti ir sāpīga.
Jaunajā Dr. Daniela Sīgela grāmatā ‘Mind’, kas ASV iznāks šī gada decembrī, autors raksta, kā sakārtot atmiņas tā, lai tās nesagādātu ciešanas. Sakārtot, nepretrunīgi savienot, autors raksta – integrēt. Tas nozīmē – izmainīt attieksmi pret pagātnes notikumiem tā, lai tie būtu saprotami un pieņemami. Grāmatu latviešu valodā nākošā gada pavasarī ir iecerējusi izdot izdevniecība ‘Jumava’.

Viens komentārs par “Puse uzmanības un laime”