Priekšstatu spēks.

Lietas ir tādas, kādas tās ir. Bet mēs — cilvēki — protam izveidot priekšstatu par lietām. Mums šķiet, ka lietas ir citādākas, nekā tās ir. Tas nozīmē, ka mums ir priekšstats par lietu.

Priekšstatus varam izveidot par visu ko. Par priekšmetiem. Par cilvēkiem. Par attiecībām. Par sevi — gan par savu izskatu, gan raksturu, gan spējām un citām īpašībām.

Protams, visinteresantākais ir tieši priekšstats par sevi.

Piemēram, man šķiet, ka es esmu godīgs, akurāts un atbildīgs. Citiem šķiet citādi — varbūt kādam šķiet, ka esmu godīgāks, citiem — ka mazāk godīgs. Rezultātā — mans priekšstats par sevi neatbilst citu priekšstatam par mani. Bet, kas ir svarīgi, visdrīzāk, neviens priekšstats neatbilst patiesībai.

Priekšstatu darbību labi var novērot brīdī, kad izvēlamies savas fotogrāfijas no vairākām uzņemtām. Ja man bilde nepatīk (kaut gan fotogrāfs vai citi saka, ka tā ir OK), tad tas nozīmē, ka bildē redzamais neatbilst manam paša priekšstatam par savu izskatu.

Domājot par priekšstatiem, var ieraudzīt, ka tad, kad diskutējam vai strīdamies ar kādu citu cilvēku par lietu stāvokli, visdrīzāk domstarpības ir tieši par priekšstatiem. Bet, ja strīdu nav, tad tas diemžēl nenozīmē, ka priekšstati atbilst realitātei. Visdrīzāk tas nozīmē tikai to, ka abiem ir vienādi priekšstati par kādu lietu — bet tie abi var būt arī vienādi kļūdaini.

Un vēl — nesen lasīju kādu filosofijas studentes darbu, kas bija veltīts pašnāvības tēmai. Lasot aizdomājos, ka viens no iemesliem pašnāvībai ir tas, ka cilvēka reālā dzīve neatbilst priekšstatam par to, kādai tai būtu jābūt. Tas var izpausties kā kauns, pazemojums vai kā bezizeja un izmisums. Bet katrā gadījumā — priekšstats par sevi un dzīvi ir tik spēcīgs, ka tā dēļ ir iespējams upurēt/pārtraukt pašu dzīvi.

Skolotājs Mooji savulaik teica:

Būt tam, kas esi, ir pats vienkāršākais.
Daudz grūtāk ir nebūt tam, kas neesi.

Izsakot šo aforismu caur priekšstatu prizmu:
Nebūt tam, kas neesi — nozīmē atbrīvošanos no saviem kļūdainajiem priekšstatiem par sevi. To izdarīt ir grūti. Tad, kad esam to izdarījuši, paliek patiesais — tas, kas ir. Tāpēc nav grūti būt tam, kas esi.

Lai arī no saviem priekšstatiem atbrīvoties ir grūti, un varbūt pat neiespējami, tomēr ir skaidrs, ka to ir vērts darīt. Ik dienas, ieraugot to, kā veidojam priekšstatus, nevis vērojam esošo.