Mīlestība

Mīlestība var piepildīt tikai to, kurš pats mīl. Mīlestību nevar iegūt no malas — no ārpuses. Līdzībās runājot — tāpat kā gudrība ir īpašība, kas piemīt prātam — mīlestība ir īpašība, kas piemīt sirdij. Mīlestības avots ir pati sirds. Mūsu mīļotie ir tik vien kā palīgi, kas mums ļauj sajust savas sirds mīlestību.  

Jo pilnāka mīlestības ir mūsu sirds, jo vieglāk ir mīlēt. Ja sirdī mīlestības ir maz, tad mēs mīlēsim tikai tos, kas pret mums izturas labi — kamēr viņi izturas labi. Ja sirdī mīlestības ir vairāk, tad mēs mīlēsim labos arī tad, kad viņi neizturas labi. Ja mīlestības ir vēl vairāk, tad mēs varam mīlēt arī citus — kuri nekad neizturas labi pret mums.

Kā attīstīt šo savu spēju mīlēt?

Tas ir darbs. Darbs, kas, tāpat kā jebkurš cits, prasa izpratni (instrukciju) un praksi. Bez instrukcijas (nezinot, ko un kā darīt) var gadīties sasniegt labu rezultātu — bet tā ir loterija. Ar instrukciju, bet neieguldot darbu, arī nav vērts gaidīt rezultātus. Nepieciešami abi.

Mēs esam spējīgi izvēlēties un kultivēt noteiktas emocijas, attieksmes. 

Mēs varam attīrīt savas sirdis. Attīrīt tās no dusmām, skaudības, bailēm, no vainas un kauna. No negatīvām emocijām. 

Īsta mīlestība vienmēr ir bez nosacījuma. Ja tā nāk ar nosacījumu, tā nav mīlestība. Mīlestība vienmēr dod. Tā nekad negaida neko pretim. Tai nav svarīgi, ko tā saņem un vai tā saņem. Mīlestībai patīk mīlēt, un tur nav nekā personīga. (Love loves to love. And it is nothing personal.)

Ikviens mirklis, kuru veltam savas sirds attīstīšanai, attīrīšanai, ir vērtīgs. Jo biežāk mēs atceramies to, ka sirds vienīgais uzdevums ir mīlēt, jo vieglāk mums būs atbrīvoties no negatīvajām emocijām. Tas nenozīmē to, ka mēs vairs nespējam atšķirt labu no ļauna. Bet — vēršoties pret ļaunumu ar ļaunumu, ļaunums nemazinās. Uzlūkojot ļaunumu ar mīlestību, to var izšķīdināt tā, ka pāri paliek tikai mīlestība. 

Var runāt par četrām emocijām, četrām attieksmēm, kuras palīdz attīstīt mīlošu sirdi. Autore Ayya Khema pat saka, ka tās ir vienīgās emocijas, kuras ir vērts paturēt — no visām pārējām ir vērts atbrīvoties. Šīs četras ir arī attieksmes pret citiem — cilvēkiem, bet ne tikai.

Mazliet skumji ir tas, ka šīm četrām attieksmēm latviešu valodā ir pat grūti piemeklēt precīzu tulkojumu. Pali valodā (tā ir valoda, kurā runāja Buda) tās sauc par Brahma Vihara — par dievišķajiem mājokļiem. Ja mūsu vienīgās emocijas būtu šīs četras, mēs dzīvotu paradīzē tepat, uz zemes.  Šīs četras emocijas ir: 

1. Metta — mīlošā labvēlība;
2. Karuna — līdzjūtība, līdzcietība (just līdzi cita bēdām);
3. Mudita — līdz-priecāšanās (just līdzi cita priekam);
4. Upekha — līdzsvarotība, nosvērtība, neitralitāte (būt neiesaistītam, bet klātesošam).
   

Viens no vienkāršiem veidiem, kā saprast visas četras, ir aplūkojot to pretstatus:

• Mīlošās labvēlības pretstats ir dusmas, naids. Mazākais pretstats —  pieķeršanās.
• Līdzjūtības pretsats ir nežēlība. Mazākais pretstats — žēlums. 
• Līdz-prieka pretstats ir skaudība (kas sastāv no alkatības un naida). Mazākais pretstats — liekulība. 
• Līdzsvarotības pretstats ir uzbudinājums. Mazākais pretstats — vienaldzība.

Praktizējot apzinātību, daļa no prakses tiek veltīta tieši šo četru attieksmju kultivēšanai un pretējo attieksmju izskaušanai. Tas ir ilgs darbs, kas var prasīt gadus. Bet — ieguldītās pūles ir to vērtas.

Avoti un vairāk informācijas:

• https://www.lionsroar.com/the-four-highest-emotions/
• http://www.buddhanet.net/mettab5.htm