Runājot par meditāciju bieži ir sanācis dzirdēt, ka cilvēki meditējot mēģina nonākt stāvoklī “starp nomodu un miegu”. Kad vaicāju vairāk, viņi atsaucas uz to, ka tā esot mācīti.
Manuprāt, šī instrukcija nav īsti precīza, tāpēc nav brīnums, ka neizdodas. Tas ir kā mēģināt atrast ceļu, izmantojot karti, kas ir ne tikai neprecīza, bet ir pat maldinoša.
Nomods un miegs ir divi (prāta) stāvokļi, kurus pazīst lielākā daļa cilvēku, tāpēc ir vērts tos abus izmantot cilvēka iekšējās pasaules izpratnei, tomēr, runājot par prāta stāvokli meditācijas laikā šie divi stāvokļi nebūs labi izmantojami. Daudz precīzāka karte būtu izmatojot trīs gunas — trīs pamata īpašības, kvalitātes, raksturojumus, stāvokļus — kas piemīt visam materiālajam, tai skaitā cilvēka prātam. Trīs gunu pieeja tiek izmantota ajūrvēdā, tā ir aprakstīta Bhagavadgītā un citos klasiskos Indijas tekstos un tradīcijās.
Šīs trīs gunas tiek apzīmētas ar vārdiem tamas (Tamas), radžas (Rajas), un satva (Sattva). Katrā lietā, objektā šīs trīs ir atrodamas dažādās proporcijās — tās ir dažādi pārstāvētas arī ēdienā, diennakts laikā, ēkās un celtnēs, bet šoreiz mūs vairāk interesē cilvēka prāts.
1. Tamas ir stāvoklis, kuru raksturo inertums, nezināšana, tā cilvēkā izpaužas kā nevērīgums, slinkums un miegainums.
2. Radžas stāvokli raksturo kaisle, vēlmes, pieķeršanās un tās izpausmes ir aktivitāte, rosība, darbošanās rezultāta sasniegšanai.
3. Satva, savukārt, raksturo tīrība, miers, rāmums, skaidrība, brīvība, un tā izpaužas kā zināšanas un laimīgums.
Šeit var redzēt to, kur ir radusies nepilnīgā izpratne par diviem cilvēka prāta stāvokliem — miegu un nomodu. Miegs savā ziņā līdzinās tamas, kamēr nomods — radžas. Tomēr šī analoģija nav precīza, lai arī tā var raksturot lielākās daļas rietumu cilvēku ikdienas ciklu, kas svārstās starp nemitīgu trauksmainu rosīšanos nomoda laikā un letarģisku atslēgšanos pārguruma miegā. Cilvēka iekšējais progress ir virzība no tamas uz radžas uz satva — ( un turpinās arī tālāk, pāri visām trijām gunām, transcendējot tās — bet tas attiecas uz nopietniem garīgā ceļa gājējiem). Tāpēc precīzāka karte prāta iekšējiem stāvokļiem būtu — meditācijas prakses laikā necensties atrast vietu starp nomodu un miegu, bet gan izrauties no letarģijas un apātijas, no slinkuma un inerces, neuzkavēties drudžainajā aktivitātē, darbībā, bet attīstīt sevī rāmumu, skaidrību, viedumu un brīvību.
Jebkurā no mums ir visas trīs gunas, jautājums tikai — kādā proporcijā, un vai varam šo proporciju mainīt no tumsas uz gaismu, no nezināšanas uz zināšanu.
Tā kā trīs gunas ir pamatīpašības, tās ir sastopamas visā materiālajā pasaulē. Arī ikvienā fiziskajā objektā tās ir pārstāvētas dažādās attiecībās — vidē (baznīcā vai templī būs pavisam cita proporcija nekā tirgus laukumā vai naktsklubā), ēdienā, diennakts laikos, mūzikā, utt. Tāpēc garīgās prakses pievērš uzmanību arī tam, kādās telpās un vietās uzturamies, kādu mūziku klausāmies, kādu apģērbu velkam, kādu dienas režīmu ievērojam, ar kādiem cilvēkiem pavadām laiku un ko ēdam. (Par ēdienu ir jāsaka gan, ka trīs gunām nav nekāda sakara nedz ar ēdienu uzturvērtību vai veselīgumu mūsdienu izpratnē, pie kam daudzi iecienīti un garšīgi ēdieni nebūt nav satviski).
Izmantojot šo, manuprāt, precīzāko karti, labāk varam saprast, kur šobrīd esam un kurp virzāmies. Lai izdodas!