Tātad, meditācija. Kas tā ir un ar ko sākt?
Prieks, ka esi nonācis šeit. Tas nozīmē, ka esi meklējis, ka kāds tev ir ieteicis, ka — varbūt — esi jau mēģinājis… Un, tāpat kā daudziem pirms tevis, kaut kas nav sanācis, un, tāpēc atmeti ar roku (ai, tā meditācija nav priekš manis), bet tomēr — nolēmi meklēt vēl. Un tā nu esi šeit. Par to prieks.
Vārds meditācija ir ļoti plašs. Līdzīgi vārdiem kultūra vai sports — tie ietver visu, sākot no bērnu pulciņiem un nodarbībām, līdz augstākajiem līmeņiem — Dziesmu svētkiem un Met operai, vai Olimpiskajām spēlēm, ietverot arī visu apkalpojošo industriju. Tāpat vārds meditācija ietver ļoti dažādas nozīmes, kas, saprotams, var radīt apjukumu. Tāpēc šeit ir dažas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem:
Kas īsti ir meditācija?
Viens veids, kā uzlūkot meditāciju ir kā instrumentu savas iekšējās pasaules apkopošanai. Ar iekšējo pasauli šeit ir apzīmētas domas, jūtas, emocijas, arī iekšējie stāvokļi, tādi kā miers, nosvērtība, skaidrība. Iekšējo pasauli sauc arī citos vārdos — prāts, psihe, dvēsele.
Meditācija ir zināšanu, tehniku un metožu kopums, kas ļauj iepazīt, sakārtot, uzturēt un attīstīt savu iekšējo pasauli.
Atgriežoties pie salīdzinājuma ar sportu — līdzīgi, kā sports (fiziskā kultūra) ir ķermeņa kopšanas līdzeklis, var teikt, ka meditācija ir prāta kopšanas līdzeklis.
Līdzīgi, kā
sports ir ķermeņa kopšanas līdzeklis,
meditācija ir prāta kopšanas līdzeklis.
Būtiski šeit ir tas, ka meditācija ir praktiska aktivitāte. Pat ja cilvēks staigā sporta krekliņos, seko visām sacensībām, tiekas ar citiem līdzjutējiem bāros un jūt līdzi savai komandai, tomēr ar sportu viņš sāk nodarboties tikai tad, kad pats pirmo reizi iesvīst — pats veicot vingrinājumus. Tāpat meditācijā — grāmatu lasīšana, vīraka kūpināšana, youtubes video klausīšanās vēl nav meditācija — ir pašam jāapsēžas un jāsāk pildīt meditācijas instrukcijas.
Par to, kāda tad ir īsti ir meditācijas instrukcija, mazliet vēlāk.
Es vienreiz mēģināju, bet man nesanāca…
Un tas ir normāli. Iedomājies, kā būtu ja tu mācītos žonglēt? Vai sanāktu uzreiz? Nē. Bumbiņas kristu un kristu zemē. Būtu jāliecas tām pakaļ vēl un vēl. Vai tas nozīmē, ka žonglēšana nav lieta? Nē — tas nozīmē tikai to, ka ir jāmācās — sistemātiski, mērķtiecīgi, neatlaidīgi. Meditācija ir prasme, kuru var attīstīt darbojoties sistemātiski, mērķtiecīgi un neatlaidīgi — tieši tāpat, kā jebkura cita prasme. Kas palīdz — skaidras instrukcijas, sekošana tām, neatlaidība.
Es jau mēģināju sekot, bet man tomēr nesanāca…
Tā notiek bieži. Un parasti šeit ir divi iemesli (ar risinājumiem):
- Pārpratums.
Lai arī meditācijas instrukcijas ir vienkāršas, pat ļoti, mēs tās pārprotam. Un arī tas, savā ziņā ir normāli — mēs neesam baltas lapas, visdrīzāk mums ir laba izglītība un pieredze (citās jomās), tāpēc mēs pievienojam instrukcijai kaut ko no sevis, uzlabojam to (jo mēs taču esam tik gudri) — un tā vairs nedarbojas. Tas ir fantastiski, cik ļoti mēs esam spējīgi pārprast vienkāršās instrukcijas!
Risinājums šeit ir — atgriezties pie instrukcijas, mēģināt vēlreiz, ja nesanāk, uzdot jautājumus, noskaidrot atbildes un sākt no sākuma. Atkārtot. (Darīt to, kas ir instrukcijā. Nedarīt to, kas nav.)
- Gaidas.
Arī šis ir sava veida pārpratums. Uzsākot meditāciju (pirmo reizi mūžā), mums jau ir kaut kāds priekšstats, kam vajadzētu būt — mēs sagaidām kaut kādas noteiktas pieredzes, sajūtas — mēs esam izveidojuši gaidas. Kad gaidas nepiepildās, mēs esam vīlušies un sakām, ka meditācija nedarbojas.
Jāvaicā — no kurienes ir radušās šīs gaidas? Cik tās ir pamatotas? Visdrīzāk — tās ir kaut kādas neskaidras fantāzijas par to, kas ir salasīts no dažādām informācijas druskām šur un tur. Ir viegli saprast, ka tām īsti nav nekāda pamata. Atgriežoties pie līdzībām — ja cilvēks nekad nav ēdis medu (arī ne ko līdzīgu — cukuru vai dateles), tad cik ticamu viņš var izveidot priekšstatu par to, kā tas garšo? Vilšanās, visdrīzāk, ir garantēta.
Risinājums ir — negaidīt neko. Neveidot gaidas, ekspektācijas, priekšstatus. Protams, to ir grūti izdarīt, jo solījumu ir tik daudz, bet tomēr. Gaidas tikai traucēs saņemt “rezultātu”. Tā arī ir daļa no instrukcijas:
- Necensties neko panākt.
- Necensties neko sasniegt.
- Necensties neko dabūt.
- Ļaut būt tam, kas ir, un — atgriezties pie pamata instrukcijas.
- Ja nesanāk, sāc no jauna.
Dārza ravēšana ir mana meditācija!
Arī zāles pļaušana, malkas krāmēšana, istabas kārtošana, skriešana, muzicēšana, braukšana — nodarbes, kurās ir kāds monotonuma elements tiešām var sniegt nomierinošu un atjaunojošu efektu. Bet visbiežāk šīs nodarbes tiek izmantotas kā uzmanības novērsējas — man ir spēcīgas emocijas/kreņķis un es eju paravēt dārzu, pēc ravēšanas jūtos labāk un arī darbs ir padarīts. Šī nav meditācija, jo meditācijas (kā rīka) mērķis nav iegūt īstermiņa atvieglojumu, bet gan iepazīt, sakārtot, iemācīties pārvaldīt savu iekšējo pasauli — tikt galā ar savām domām, jūtām, emocijām, stāvokļiem.
Tai pašā laikā, arī dārza ravēšana, skriešana vai trauku mazgāšana var būt meditācija. Jo viss, ko mēs darām apzināti, ir meditācija.
Viss, ko mēs darām apzināti, ir meditācija.
Vai var iemācīties meditāciju bez skolotāja?
Jā, ir pieejami pietiekoši daudz rīku, kas to ļauj izdarīt. (Saraksts ir zemāk). Visus šos rīkus ir izveidojuši cilvēki, kam ir personiskā pieredze meditācijā un meditācijas pasniegšanā citiem.
Problēma, mēģinot apgūt meditāciju vienatnē ir tāda, ka nav kam uzdot jautājumus. Tāpat, var gadīties pārprast meditācijas instrukciju un paies ilgāks laiks, kamēr šis pārpratums atklāsies.
Bez skolotāja ir iespējams apgūt meditācijas pamatprasmes. Sarežģītākām meditācijas formām skolotāja klātbūtne ir aizvien būtiskāka. Bet — sarežģītākās meditācijas parasti aplikācijās nemaz nav iekļautas, un, ja būs interese par meditāciju būs dziļāka, nekā piedāvā aplikācija, tad arī skolotājs atradīsies.
Vai nevar notikt kas slikts?
Vairumam nekas slikts nenotiek. Tomēr dažiem cilvēkiem (mazākumam) var būt spēcīgāki negatīvi emocionāli pārdzīvojumi vai neparastas reakcijas/pieredzes.
Daži no šiem negatīvajiem pārdzīvojumiem būtu salīdzināmi ar muskuļu sāpēm pēc tam, kad pirmo reizi pēc ziemas guļas noskrienam 3km aplīti — ja kaut kas tāds gadās pirmo reizi, tad tas var izveidot negatīvu priekšstatu par visu sportošanas procesu. Sporta gadījumā mēs zinām, ka šādas sāpes ir normālas, un tās pāries.
Bet var notikt arī ļaunāk — sportojot var arī nopietni savainoties. Vai tas nozīmē, ka sports ir pie vainas? Visdrīzāk, nav ievērota drošība, instrukcija vai arī nav ņemti vērā individuālie apstākļi.
Risinājums — ja ir bažas par iespējamiem sliktiem iznākumiem, tad drošāk ir pievērsties meditācijas praksei pieredzējuša skolotāja uzraudzībā. Varbūt vienoties par individuālu konsultāciju, kurā apspriest savas bažas un pamatu tām, uzdot jautājumus un saņemt atbildes. Ir pieejamas dažādas meditācijas formas, kā arī citi veidi, kā kopt savu iekšējo pasauli (bez meditācijas), un skolotājs varēs ieteikt piemērotāko.
Es esmu kristietis/ateists/latvietis — vai meditācija man nekaitēs?
Ir daudz aizspriedumu par meditāciju, no tiem arī nāk šis jautājums. Saknes šīm aizdomām ir tādas, ka mūsdienu rietumu pasaule meditāciju ir iepazinusi lielā mērā pateicoties Budisma tradīcijai, un tā kā Budisms ir Austrumu reliģija, tad ne kristiešiem, ne ateistiem, ne latviešiem meditācija nav piemērota.
Savulaik kāds jogs teica tā: “Ja jūs jogu uzskatat par Austrumu padarīšanu, tad vienosimies, ka gravitācija ir Rietumu padarīšana.”
Ja joga ir Austrumu lieta, tad
Sadhguru
gravitācija ir Rietumu lieta.
Joga ir mācība par cilvēka uzbūvi. Budisms (tā psiholoģijas sadaļa) ir mācība par cilvēka prātu. Gadu tūkstošiem koptas, sistemātiski un metodiski pārbaudītas, veidotas, attīstītas uzskatu un prakšu sistēmas. Tās nav nedz ideoloģiskas, nedz reliģiskas mācības, līdz ar to ne kristiešiem, ne ateistiem, ne latviešiem nav jābaidās zaudēt savu uzskatu sistēmu. Gluži otrādi — meditācija (prāta attīstīšana) var palīdzēt mums būt labākiem — lai kas mēs būtu.
Ja vēlies sākt uzreiz
Iepriekš solītā instrukcija:
- Atrodi/iekārto sev vietu, kur tuvāko laiku tevi neviens netraucēs — ne bērni, ne dzīvnieki, ne citi cilvēki, ne trokšņi, piemēram — atsevišķu telpu ar aizvērtām durvīm. Izslēdz skaņu telefonam un citām ierīcēm.
- Uzliec taimeri/modinātāju, lai tas nozvana pēc 5-10 minūtēm.
- Apsēdies ērti — taisnu muguru, stalti un stabili, vienlaikus atslābinot ķermeni.
- Mierīgi un laipni pievērs uzmanību elpai. Vienkārši vēro savu ieelpu un izelpu — tādu, kāda tā ir.
- Nedari neko citu.
- Necenties neko panākt, sasniegt, dabūt vai izdarīt. Negaidi nekādu rezultātu. Vienkārši vēro savu elpu — kāda tā ir.
- Ja kādu brīdi uzmanība aiziet prom, tad laipni atgriez to atpakaļ pie elpas.
- Kad atskan zvana signāls, lēni, mierīgi un laipni piecelies un dodies savās tālākajās dienas gaitās.
Šī ir viena no vienkāršākākajām meditācijas instrukcijām. Te nav nekā sarežģīta, nav nekā lieka.
Rīki
Aplikācijas (lietotnes)
Aizvien vairāk cilvēku mūsdienās iepazīšanos ar meditāciju sāk ar kādu no meditāciju lietotnēm. Šeit ir dažas populārākās:
- headspace.com — vispopulārākā meditācijas aplikācija
- insighttimer.com — visvairāk lietotā meditācijas aplikācija
- www.calm.com — dažādas meditācijas, programmas, lekcijas
- wakingup.com — Neirozinātnieka un filosofa/ateista Sama Harisa izveidota meditāciju un lekciju apkopojums
- Miervidi app — aplikācija arī latviski ar latviskām meditācijām
Vēl kāds labs citu dažādu resursu apkopojums: thichnhathanhfoundation.org — šeit ir ne tikai meditācijas aplikācijas, bet arī citi interesanti rīki, kā padarīt savu darba vietu/datoru apzinātāku.
Vadītas audio meditācijas:
Klātienes nodarbības:
Arī tādu ir aizvien vairāk. Vīrusa laikā klātienes nodarbības gan ir pārcēlušās uz virtuālo vidi. Pavisam drīz arī Apzinātības un miera praksē sāksies jauns kurss “Apzinātības spēks”. Ja vēlies uzzināt vairāk, vai pieteikties, dod ziņu e-pastā!
Meditācija ir labākais rīks savas iekšējās pasaules kopšanai. Prieks par to, ka aizvien vairāk cilvēku to sāk lietot. Lai arī tev izdodas!
Paldies un lai mierīgs prāts!