Tad, kad piedzīvojam uzbrukumu, agresiju — vienalga, vai tas būtu fiziski, vai verbāli — ķermeņa dabiskā reakcija ir saspringums. Ķermenis ir gatavs stāties pretī uzbrukumam, aizstāvēties. To var uzskatīt par dabisko reakciju — tā reaģēt ir dabiski. Šī reakcija bija laba laikos, kad mēs tiešām ikdienā piedzīvojām fiziskus draudus. Mūsdienās tomēr tiešs fizisks apdraudējums ir salīdzinoši rets. Visbiežāk uzbrukumi ir psiholoģiski, verbāli, emocionāli — tiešu fizisku draudu nav, bet reakcija ir palikusi. Ja es saspringstu un esmu gatavs “dod pretī”, tad tādējādi es pats veicinu agresiju. Turpretim, ja es uzbrukuma situācijā atslābinu savu ķermeni — seju, mēli, vēderu, plecus — es pats varu mazināt situācijas agresivitāti un reaģēt adekvātāk.
Atslābināties nenozīmē stāvēt un ļaut uzbrukumam notikt. Tas nozīmē reaģēt adekvāti, no savas puses izdarot visu, kas nepieciešams, lai situāciju neeskalētu, bet nomierinātu. Pirmkārt, tas ir — atslābināties.
Šī reakcija nav automātiska, tā nav dabiska — atslābināšanās ir jāiemācās. Tā ir gudra reakcija. Pamēģini — nākošajā reizē, kad kāds pārmet, uzbļauj, ir dusmīgs, uzbrūk — pamēģini atslābināties. Un paskaties, kā mainās tava reakcija, kā mainās pati situācija.