Sri Mooji vadlīnijas pašizziņai (Self-inquiry)
Mooji sniedz divus vingrinājumus, kas palīdz mums ielūkoties sevī un atklāt savu patieso dabu. Šis ir iekšējs darbs. Iekšējs darbs — mūžīgs piepildījums.
Abas vadlīnijas ved uz to pašu vietu. Ja ir grūti sekot vadlīnijai — ieraudzīt un atklāt, ka tu esi pirms tā, ko tu uztver — tad ir vienkāršāks, bet tik pat jaudīgs vingrinājums. Tas ir: nostiprināties vibrācijā “es esmu”.
Jūs visi zināt esības sajūtu. Pat neko nepraktizējot, visas būtnes dabiski uz sevi norāda ar vārdu “Es”.
“Es esmu” vai “Es eksistēju”. “Esmu” nozīmē — būt. Kas ir šis “es”, kas “esmu”? “Es”, kurš eksistē? Sajūta, ka esmu ir dabiski klātesoša un šķiet universāli ērta visām būtnēm. Tā ir pirms uztveres un tā darbojas nomoda stāvoklī kā liecinieks, novērotājs visam, kas parādās uztverē un kas tiek uztverts kā nozīmīgs sajūtā “es esmu”.
Šī sajūta “es esmu”, “es eksistēju” ir dabīgs, neiemācīts ceļš, kādā mēs pazīstam savu eksistenci.
Pirmais vingrinājums.
Sāc ar sajūtu “es esmu”. Šo sajūtu var atrast acumirklī. Tā nav nekur tālu prom. Tev nav jāmeklē šī sajūta, jo tā ir dabiski klātesoša tieši tur, kur esi šobrīd. Tā ir tas pats, kas apziņa. Vienkārši apzinies sevi. Neļauj šai dabīgajai esības/klātbūtnes sajūtai sajaukties ar kādu domu, konceptu vai nolūku. Paliec tukšs. Ignorē jebkuru informāciju, kas nāk no prāta. Paliec šajā esības vibrācijā — ne tikai vārdiski “es esmu”, bet intuitīvā, subjektīvā būšanas sajūtā. Tas ir viss. Un atceries: neļauj tai sajaukties ar ko citu.
Kādā brīdī prāts var iejaukties kā doma un teikt “Labi, es neko neredzu, tas nestrādā, man nesanāk” — un var parādīties visi citi parastie traucēkļi, kas novērš uzmanību. Bet tu stabili paliec šajā vienkāršajā, pamata tukšuma sajūtā. Ja kādu brīdi tu pamani, ka uzmanība slīd prom, neuztraucies, vienkārši katru reizi, kad pamani to, atgriez to atpakaļ tukšumā.
Izpildi šo vingrinājumu īsus laika sprīžus — piecas vai septiņas minūtes. Sākumā, iespējams, vieglāk to darīt būs sēžot. Pamazām, turpinot vingrināties, tu atklāsi, ka var to darīt arī ejot vai veicot parastos ikdienas pienākumus.
Cita versija
Aizver acis un fokusējies uz savu esības sajūtu. Sajūta “es esmu” ir dabīga norāde uz to. Sākumā var ātri parādīties nogurums, it kā šis vingrinājums prasītu piepūli. Atceries, neļauj šai “es esmu” sajūtai sajaukties ar citām domām vai sajūtām. Citas domas nāks un aicinās tevi spēlēties, bet vienkārši neiesaisties. Paliec ar šo sajūtu “es esmu”. Pamazām, praktizējot tu redzēsi, ka šī sajūta “es esmu” paliek pati, bez iejaukšanās, un tu sajutīsi telpu un mieru. Tas kļūs dabiski — vēlēties palikt tajā, bet sāc ar mazumiņu, ar piecām-septiņām minūtēm. Ar laiku šī esības sajūta kļūs patstāvīga kā klātbūtne.
Otrs vingrinājums.
Tu esi pirms visa, ko var uztvert. Jebkas, ko tu uztver, nevar būt tas, kas tu esi. Vienkārši paliec šajā apziņā. Novēro visas domas un sajūtas, visas parādības — kā tās nāk un iet. Pamani, ka tu esi pirms šīs uztveres. Prāta dators ir ieslēgts, bet tu tam nepievērsies. Vienkārši skaties. Ar laiku tu pieredzēsi Esības bezgalību.
Šis ir vingrinājums, ko darīt ikdienas darbu ritumā. Neskrien pēc grāmatām vai tamlīdzīgi. Tu redzēsi, ka prāts laiku pa laikam vēlas masāžu, jo prāta paradums ir iesaistīties, būt svarīgam un būt iekļautam. Vienkārši vēro to. Tev nav jāapspiež prāta enerģija. Vienkārši ļauj tai būt, bet tu pats paliec neitrālā, novērotāja vietā. Paliec kā nepiesaistīta bezformas apziņa.
Tu redzēsi un ieraudzīsi, ka identitāte ir tikai doma, kas nesas no viena stāsta pie cita līdzīgi kā mērkaķis lēkā no viena zara uz citu. Pagātnē, iespējams, tā stundām varēja būt nepamanīta, bet ja tu paliec kā apziņa, tu pamanīsi, kā tavas vibrācijas pastiprinās un tava apziņa paceļas augstāk. Līdz ar to noķert prātu kļūs aizvien vieglāk. Tikko identitāte sāks savu spēli, tu uztversi tās signālu un varēsi vērot šo spēli neiesaistoties.
Tagad — vai vēlies turpināt lietot šo personisko identitāti? Un kas ir tas, kurš vēro šo identitātes spēli? Neļauj prātam atbildēt tavā vietā. Paliec klusumā. Paliec un apstiprini “Es vienkārši esmu šeit”. Kā kas tu esi šeit? Ieraugi: “Man nav komentāru. Tā vienkārši ir esības sajūta.”
Šis vingrinājums ir tāds pats kā palikt sajūtā “es esmu”. Tā arī ir tā esības sajūta, kas ir dabīga — sajūta “es esmu”. Un tad, kādā brīdī, tu vari pamanīt “jā, bet arī “es esmu” var sajust. Arī “es esmu” tiek uztverts. Klātbūtnes sajūtu arī var just.” Nesteidzies ar šo. Tad, kad sajūta “es esmu persona” ir nokāsta, tā kļūst par “es esmu”. Ja tu vari nonākt tīras esības laukā, tas jau ir brīnišķīgi. Tu esi labvēlības (angliski: grace) laukā. Ja tu centīsies to sasniegt ar varu, tad piedalās prāts un izskatīsies, it kā prāts būtu kaut ko sasniedzis. Kāda ir prāta alga? Viņš vēlas palikt. Izvairies no tā.
Tu vari sajust, ka bez šī vingrinājuma tu jau dabīgi esi miera telpā. Kustoties dzīvē, tu redzēsi, ka kustība notiek spontāni un neviens to nereģistrē. Viss ir svaigs un uzmanība nevēršas pagātnē meklējot apstiprinājumu. Tas nav nepieciešams.
Tas ir iekšējs darbs. Iekšējs darbs — mūžīgs piepildījums.