Iedomājies — tu ieej virtuvē. Šī virtuve ir īpaša. Tā ir labākā pasaulē. Tajā ir pilnīgi viss nepieciešamais aprīkojums — naži un rīves, pannas un katli, grilli un friteri — viss, ko spēj iedomāties. Blakus virtuvei ir milzīgi pieliekamie — pilni ar labākajiem un svaigākajiem produktiem — kartupeļi vien ir divdesmit septiņas šķirnes, pie kam tie ir sadalīti pa izmēriem un formām. Ledusskapjos un saldētavās ir pilnīgi viss — gan vietējie, gan kaimiņu, gan eksotiskie produkti. Jebkas, kas varētu būt nepieciešams jebkuram pavāram ir pieejams — rokas stiepiena attālumā.
Tu esi šajā virtuvē un tev ir brīvība darboties — dažas stundas. Patiesībā — cik vēlies. Arī laiks nav ierobežots. Vienīgais ierobežojums — tu vari taisīt tikai vienu ēdienu. Tas var būt sarežģīts, no dažādām sastāvdaļām, bet — viens.
Jautājums — vai ir droši tas, ka tev izdosies pagatavot pasaules klases ēdienu? Kaut ko ģeniālu, izcilu, dievīgu? Tādu, par kuru Mišelin vērtētāji nešauboties piešķirtu piecas zvaigznītes?
Līdzīgs piemērs varētu būt arī citās jomās — piemēram, ja tu pavadītu vairākas stundas labāk aprīkotajā mākslinieku darbnīcā, ar visām krāsām, visām otām un visiem citiem rīkiem… Vai — ja tev iedotu labāko pasaules foto kameru… Vai — tu sēdētu pie pasaules izcilākajām klavierēm…
Vai tava darba rezultāts būtu izcilākais pasaulē?
Droši vien ne. Jo tehniskā bāze, lai cik tā šķiet būtiska, ir tikai viena daļa no faktoriem, kas nosaka rezultātu. Divas citas ir — zināšanas (par to, kā lietot instrumentus) un prasmes (spēja izmantot pieejamos instrumentus atbilstoši zināšanām).
Mūsu laikos zināšanas arī ir pieejamas. Internets ir pilns ar instrukcijām — kā cept un vārīt, kā gleznot, kā fotografēt vai kā spēlēt klavieres… Tomēr mēs nedzīvojam pasaulē, kurā ir izcilu veikumu pārpilnība. Jo trūkst tikai viena — prasmju. Prasmju izmantot zināšanas (kuras ir pieejamas) ar instrumentiem (kuri arī ir pieejami).
Un, vēl jo vairāk — ir zināms, ka izcils ēdiens nāk arī no ļoti vienkārši aprīkotām virtuvēm ar ļoti ierobežotu produktu klāstu — bieži vien šīs virtuvītes ir uz diviem vai četriem riteņiem noparkotas ielas malā. Tāpat — izcili gleznojumi ir ar krītiņiem uz ielas asfalta, un izcilas fotogrāfijas tiek uzņemtas ar telefonu. Tas nozīmē tikai vienu — ka prasmes ir svarīgākas par aprīkojumu. Aprīkojums palīdz, bet — ja nav prasmju, tad aprīkojums neglābj. No otras puses — ja ir prasmes, tad var iztikt arī bez aprīkojuma.
Kāpēc šo rakstu? Jo dzīvē ir tāpat. Tas, vai mana dzīve būs izcila, lieliska, laimīga un piepildīta, nav atkarīgs no tā “aprīkojuma”, kas man ir pieejams. Tas nav atkarīgs no mana ķermeņa, izskata, centimetriem, kilogramiem. Tas nav atkarīgs no manas apģērba, mēbelēm, datoriem, vai automašīnām. Tas nav atkarīgs no ceļojumiem vai koncertiem vai draugiem. Mana lieliskā dzīve ir atkarīga tikai un vienīgi no manām prasmēm.
Vēl jo vairāk. Es uzdrošināšos apgalvot, ka Tev jau tieši tagad, šobrīd ir pieejams pilnīgi viss, kas ir nepieciešams laimīgai dzīvei. Tev (Tavā ķermenī, prātā, emocijās) pilnīgi nekas netrūkst, lai Tu būtu mierā un laimē — nepārtraukti, neatkarīgi no tā, kas notiek apkārt, kas notiek pasaulē. Tu jau šobrīd atrodies pasaules labāk aprīkotajā laimes virtuvē. Tev netrūkst nekas. Vai redzi? Tev nepietrūkst pilnīgi nekas! Jautājums ir tikai par to, kā Tu izmanto to, kas Tev ir dots.
You must log in to post a comment.