Mahajanas Budisma ietvaros ir mācība par divām patiesībām.
Relatīvā patiesība attiecas uz dualitāti — mēs un citi, labais un ļaunais, pareizais un nepareizais, iekša un āra, augša un apakša, esamība un neesamība. Tas attiecas uz visu, ko var izpaust vārdos — materiālo pasauli (priekšmetiem, objektiem, parādībām) psiholoģisko pasauli (domām, jūtām, idejām). Kopumā šos visus sauc par Maya (Maija) — ilūziju, jo mēs, nezinot patiesību, ticam, ka viss relatīvais reāli pastāv, ”neatkarīgi no mums un mūsu zināšanām par to”. Šī ticība ir arī materiālisma pamatā. Relatīvā patiesība pati par sevi nerada problēmas un ļauj darboties fiziskajām zinātnēm bet tā vairs nedarbojas tad, kad meklējam absolūto patiesību.
Absolūtā patiesība ir tā realitāte, kas atrodas viņpus jebkuras dualitātes, jebkura nošķīruma. Absolūtā patiesība ir jebkura relatīvā fenomena patiesā daba. Mahajanas Budismā, runājot par absolūto patiesību lieto tādus terminus kā ”tukšums”, ”nekādība”, ”nekas”. Vadžrajanas Budismā uz absolūto realitāti norāda ar vārdiem ”telpa”, ”pilnīgā atvērtība”, ”pirmatnējā tīrība”.
Mācība par divām patiesībām nav patiesība. Tā ir tikai sākotnējais solis ceļā uz augstāko izpratni. Galējā patiesība ir tāda, ka ir tikai viena patiesība un tā apvieno nosacīto un absolūto. Nav iespējams nodalīt absolūto un relatīvo patiesību — šis dalījums pats par sevi ir relatīvs. Tāpat nav iespējams apvienot absolūto un relatīvo — jo tās nekad nav bijušas nodalītas. Absolūtā patiesība ir relatīvās patiesības patiesā daba. Relatīvā patiesība ir absolūtās patiesības manifestācija.