Briedums ir spēja tikt galā ar sevi.
Tikt galā ar savu dzīvi — fiziski, finansiāli, sociāli, psiholoģiski, emocionāli.
Mazi bērni netiek paši ar sevi galā — tāpēc pieaugušie par bērniem rūpējas. Ne tikai rūpējas, bet arī veicina izaugsmi — briedumu. Mēs varam iemācīt citiem tikai to, ko paši mākam. Ja paši neesam nobrieduši, tad arī nevarēsim iemācīt briedumu bērniem.
Cilvēks var būt pieaudzis, bet nebūt nobriedis. Cilvēks var būt vecs un nomirt, tā arī nepieredzot briedumu.
Fiziski un finansiāli būt nobriedušam, šķiet ir visvienkāršāk — tikt galā ar savu ķermeni, drēbēm, dzīvesvietu, ēdienu. Nopelnīt iztikai, mājoklim. To ir vieglāk arī iemācīt.
Būt psiholoģiski un emocionāli nobriedušam ir daudz grūtāk. Tikt galā ar savām domām, emocijām. Ar atmiņām, pagātni. Ar fantāzijām par nākotni. Ar savām vēlmēm, iekārēm un impulsiem. Ar savu prātu.
Ja nav brieduma, mēs vainojam citus par savu dzīvi. Tai pašā laikā mēs meklējam risinājumu/glābiņu citos. Ne palīdzību, kas man palīdzētu pašam tikt galā, bet tieši glābiņu — “izdari tā, lai man ir labi!”
Palīdzība var būt dažāda. Cilvēks netiek galā ar emocijām un meklē palīdzību atkarībās, vielās. Darba stundās vai sporta sasniegumos. Meklē palīdzību hobijos un attiecībās. Visbiežāk gan tā nav palīdzība, bet atvieglojums vai īslaicīga atelpa, bet tomēr tas ir labāk nekā netikt galā — mocīties pašam un līdz ar to mocīt apkārtējos.
Ja meklējam reālu palīdzību, tad tā jau ir zināma brieduma attīstības pazīme. Var teikt, ka te ir vairāki soļi — pamanīt, kad pats netieku galā, palūgt palīdzību, un spēt pieņemt un lietot to — katrs prasa aizvien lielāku briedumu. Ir arī profesionāla palīdzība — psihoterapija, psiholoģija. Kouči un padomdevēji. Mācītāji un meditācijas skolotāji. Ja profesionālā palīdzība ir tiešām kvalitatīva, tad tās virsmērķis ir izdarīt tā, lai cilvēks nākošreiz tiek galā pats — iedot rīkus un iemaņas, lai cilvēks pats tiek galā ar sevi — veicinot šo pašu briedumu.
Ir patīkami dzirdēt kad cilvēks saka — paldies, esmu apguvis mācīto un tālāk tikšu galā pats. Ir patīkami būt nobrieduša cilvēka klātbūtnē. Tas ir atbrīvojoši un dziedinoši. Nobriedušajam (no tevis) neko nevajag. Viņš neko negaida. Tas nenozīmē, ka nobrieduši cilvēki neiesaistās attiecībās — jo nepiepildīto vajadzību apmierināšana jau nav vienīgais iemesls būt kopā. Bet šajās attiecībās iztrūkst drāma. Ir skaisti, mierīgi un dziļi.
Briedums ir spēja tikt galā pašam ar sevi.
Šo spēju ir iespējams un ir vērts attīstīt visa mūža garumā. Fiziski mēs varam būt atkarīgi no citiem — es varu, piemēram, nemācēt izcept maizi, bet briedums nozīmē tikt galā ar badu arī tad, ja maizes nav. Emocionāli mēs arī mēdzam būt atkarīgi no citiem — no attiecībām, kontaktiem, uzslavām, novērtējuma — no pieskārieniem, seksa, sarunām. Briedums nozīmē tikt galā ar šīm vajadzībām sevī arī tad, kad iespējas tās apmierināt ir ierobežotas.
Brieduma rādītāji ir divi — cik ātri mēs tiekam galā ar situāciju un kādi palīglīdzekļi mums ir nepieciešami. Jo ātrāk tiekam, jo lielāks briedums. Jo mazāk palīglīdzekļu vajag, jo lielāks briedums. Tāpēc var teikt, ka briedums ir brīvība un neatkarība — no citiem, no situācijas sniegtajām iespējām vai uzliktajiem ierobežojumiem.
Briedums ir iekšējā brīvība — neatkarība no ārējās situācijas.