Zinātne un ezotērika

Cilvēki izsenis cenšas saprast sevi un pasauli. Vēlme saprast balstās vēlmē dzīvot labāk (nevis sliktāk) kā arī pārvarēt ierobežojumus — dabas, situācijas, maņu orgānu un tamlīdzīgus. Izpratnei tiek lietotas dažādas metodes un tehnoloģijas. Mūsu kultūrvēsturiskajā telpā var nosacīti izdalīt divas pieejas, kuras (atkal nosacīti) var nosaukt par zinātnisko un ezotērisko vai garīgo.

Starp abām nometnēm notiek vairāk vai mazāk izteikts karš. Atkal — mūsu kultūrvēsturiskajā telpā ir pieņemts, ka nopietni un izglītoti cilvēki savus lēmumus pieņem, balstoties uz zinātnisko pieeju, ne uz ezotērisko. Vismaz tas tā tiek pamatots ārēji. Ja kāda publiska persona saka, ka lēmums ir pieņemts, balstoties uz horoskopiem, čakrām, mantrām vai dievišķo atklāsmi, tad nekavējoties tiks apšaubīta personas kompetence ieņemt atbilstošo amatu, jo atsaukties drīkst tikai uz zinātni.

Pirms dažām dienām kaislības ap zinātnisko/ezotērisko uzvirmoja par jaunu: Asu mēli apveltītā zinātniskās pieejas/kritiskās domāšanas aizstāve un nesaudzīgā visu māņu atmaskotāja Ksenija savā blogā publicēja ierakstu: “Garīgā izaugsme” kā kritiskās domāšanas trūkums.

Zinātniskā metode mūsu dzīvēs ir sagādājusi brīnišķīgas iespējas: kaut vai šo datoru/telefonu, internetu, kurā varu rakstīt un Tu — lasīt. Iespēju aizlidot uz Alpiem vai Indiju, vai Mēnesi. Medicīnu un tamlīdzīgi. Sasniegumi ir nenoliedzami. Tai pašā laikā uz pašiem fundamentālākajiem dzīves un ikdienas jautājumiem zinātne joprojām nespēj atbildēt. Zemāk ir dažas (zinātnieku) atziņas un pārdomas par to, ko zinātne joprojām nesaprot.


Prāts.

Zinātniskā metode pamatos izmanto kritisko domāšanu. Savukārt, domāšana ir prāta funkcija. Prātu izmantojam mēs visi — katru dienu. Bet kas īsti ir prāts?
Ārsts, psihiatrs Dan Siegel sarunā ar ārsti Rebecca Risk par to, ka zinātne joprojām nav definējusi to, kas ir prāts. Un par to, cik svarīga ir subjektīvā pieredze.


Miegs.

SleepingMēs katru nakti guļam. Bet zinātnei joprojām nav vienotas definīcijas par to, kas īsti ir miegs. Neirobiologs, psihiatrs, miega pētnieks no Stanfordas Universitātes Philippe Mourrain par zinātnes nespēju nodefinēt miegu.

 


Dzīve un dzīvība.

 

BiteZinātnei joprojām trūkst skaidras definīcijas un nošķīruma — ko atzīt par dzīvu būtni un ko ne. Un kas vispār ir dzīvība? Ferris Jabr, Scientific American štata autors un redaktors raksta par šo jautājumu: Why Life Does Not Really Exist.


Realitāte.

hoffmanZinātniskajā pieejā tiek uzskatīts, ka pastāv no mums neatkarīga realitāte, kuru ir iespējams izpētīt. Tomēr kas īsti ir šī realitāte? Par to runā kognitīvo zinātņu profesors, evolūcijas pētnieks Donalds D Hofmans: Vai realitāte ir ilūzija?


Apziņa.

Washington State Historical Society/Art ResourceVirna Haffer: Inside the Mind of Man, circa 1935-1942

Iespējams, visfundamentālakais no visiem klupšanas akmeņiem ir zinātnes nespēja definēt apziņu. Esmu sācis tulkot vairāku sarunu sēriju, kurā divi zinātnieki — Tims Parks un Ricardo Mancoti runā par valdošajām neirozinātnieku apziņas teorijām un to trūkumiem. Iztulkotie raksti: Apziņas izaicinājums un Apziņas krāsa.

Komentārs:

2 thoughts on “Zinātne un ezotērika”

%d bloggers like this: