Šobrīd visu pasauli ir pārņēmusi pandēmija. Tās fiziskais iemesls ir vienkāršs — vīruss. Cīņa pret vīrusu notiek atbilstoši speciālistu rekomendācijām — testējot un izolējot slimos, vienlaikus ierobežojot cilvēku pārvietošanos un kontaktēšanos, paralēli meklējot ārstēšanas metodes. Ir saprotams, ka speciālisti dara labāko, ko var, atbilstoši tām zināšanām, kas ir viņu rīcībā. Mūsu (pārējo) atbildība ir ievērot speciālistu norādījumus — personisko higiēnu, fizisko distancēšanos un citus. Bet vai tas ir viss, ko varam darīt? Un — kāds sakars būtu vīrusam un tā izraisītajai pandēmijai ar meditāciju?
Imūnsistēma
Mūsu ķermenis ar dažādiem vīrusiem sastopas ik dienas. Vīrusi ir mūsu siekalās, uz rokām, ādas, vīrusi ir ēdienā, ko ēdam un gaisā, kuru elpojam. Tomēr vairumā gadījumu mēs to pat nepamanām un nekas nenotiek. Kāpēc tā? Tāpēc, ka brīdī, kad vīruss no apkārtējās vides nonāk ķermenī, tur to sagaida un pieņem mūsu imūnsistēma. Imūnsistēmai ir divi uzdevumi — pazīt “svešos” (vīrusus, baktērijas, parazītus) un likvidēt tos. Ja imūnsistēma darbojas labi, tad mēs pat nepamanām to, cik labi tā strādā — mēs vienkārši esam veseli un turpinām ikdienas dzīvi.
Imūnsistēmas darbībai ir nepieciešama enerģija. Pēc dažādām aplēsēm imūnsistēma ikdienā tērē ap 20% cilvēka organisma enerģijas bilances. Ja esam saslimuši, un ķermenī ir iekļuvusi infekcija, tad imūnsistēma pieprasa vairāk enerģijas — šī enerģija tiek atņemta no citām sistēmām. Subjektīvi mēs to pieredzam kā nogurumu, nespēku, nespēju padomāt, intereses trūkumu. Ķermenis veseļojas un ir pārdalījis savas enerģijas rezerves par labu imūnsistēmai. Kad esam izveseļojušies, enerģijas sadalījums atgriežas normālā gultnē un atkal varam pilnvērtīgi veikt ikdienas darbus.
No šejienes var izdarīt pirmo secinājumu — ir vērts parūpēties par savu imūnsistēmu, uzturēt to labā stāvoklī, nodrošināt tās enerģijas rezerves. Kas to palīdz izdarīt — kvalitatīvs ēdiens, kustība, svaigs gaiss, dienas režīms, kvalitatīvs miegs. Arī higiēna (kas atslogo imūnsistēmu).
Stress
Diemžēl nav tā, ka vīrusa izraisītajai pandēmijai ir tikai medicīniskas sekas. Jau šobrīd ir acīmredzami, ka dēļ sociālajiem un fiziskajiem ierobežojumiem cieš ekonomika — cilvēki zaudē darbu, ienākumus un līdz ar to palielinās nenoteiktība, nedrošība par nākotni. Mēs pieredzam stresu.
Stress ir normāla ķermeņa reakcija uz nenormālu situāciju, — ķermenis ir mobilizēts, izsists no līdzsvara, ar mērķi palīdzēt tikt galā ar nenormālo situāciju, atgriezties līdzsvarā un turpināt funkcionēt. Tādā ziņā stress ir normāla funkcija. Jebkurš organisms ir spējīgs izturēt īstermiņa stresu. Diemžēl — šī stresa funkcija ir paredzēta un labi darbojas tad, ja apdraudējums ir ārējs un fizisks. Ja man uzbrūk tīģeris, tad ķermenis nonāk stresā — tas fiziski ir gatavs cīnīties vai bēgt. Kad ar tīģera situāciju esmu ticis galā (uzvarējis vai aizbēdzis), tad stress pāriet.
Situācijā, kad organisms pieredz stresu, organismam pieejamā enerģija tiek pārdalīta par labu elpošanas, sirds/asinsvadu un muskuļu sistēmām — jo šīs sistēmas ir nepieciešamas cīņai vai bēgšanai. Subjektīvi mēs to pieredzam kā elpas pastiprināšanos, kā pulsa/spiediena pieaugumu. No kurienes tiek atņemta enerģija? No sistēmām, kas (stresa situācijā) nav tik svarīgas — no reproduktīvās sitēmas, no gremošanas sistēmas, un no imūnsistēmas.
Tad, kad man pakaļ dzenas tīģeris, mani interesē no viņa aizmukt, tāpēc visa enerģija tiks ielikta bēgšanā. Pilns vēders traucē bēgšanu vai cīņu. Vairošanās (reproduktīvā sistēma) nav būtiska, ja es nepalieku dzīvs. Un, ja manā ķermenī ir kāda infekcija, tad atņemt 20% enerģijas no muskuļiem nozīmē palielināt iespēju, ka tīģeris mani noķers — un tad jau mana infekcija būs viņa problēma. Tas arī ir mehānisms, kā stress novājina imūnsistēmu.
Hroniska stresa gadījumā kā to pieredzam šobrīd — globālā pandēmija, ekonomiskā nenoteiktība, bailes par nākotni, — nekas no tā nav tīģeris, no kura aizmukt vai ar kuru cīnīties. Diemžēl stresa reakcija ir jau ieslēgusies.
Novājināta imūnsistēma nav vienīgā problēma, kuru rada stress. Ir pietiekoši daudz pētījumu, kas apstiprina to, ka stresa situācijās mēs kļūstam mazāk saprātīgi, pārāk emocionāli vai gluži otrādi — vēsi un nejūtīgi, mēs esam mazāk spējīgi kritiski izvērtēt informāciju, vieglāk pārspīlējam nebūtisko un nenovērtējam būtisko. Mūsu lēmumi ir automātiskāki (tādi kā iepriekš), mēģinot reaģēt pa vecam, neņemot vērā jaunos apstākļus. Mēs kļūstam egoistiskāki, rūpējoties par “savējiem” un ignorējot “svešos”. Stresa rezultātā mēs pieņemam sliktākus lēmumus — riskantākus, nepārdomātus, tuvredzīgākus, egoistiskākus.
Šeit ir vieta otrajam secinājumam — lai arī situācija ir neskaidra, nenoteikta, stress nepalīdzēs. Stresošana, pirmkārt, vājina imūnsistēmu (kas mazina ķermeņa izredzes cīņā ar vīrusu) un otrkārt, samazina pieņemto lēmumu kvalitāti.
Meditācija
Te arī mēs nonākam pie atbildes, kā tieši meditācija var palīdzēt cīņā ar vīrusu? Ir pietiekoši daudz pētījumu, kas liecina, ka meditācija palīdz mazināt stresu. Un, atbilstoši augstāk aprakstītajiem mehānismiem, mazāks stress nozīmē vairāk resursu imūnsistēmai, kā arī saprātīgākus pieņemtos lēmumus. Imūnsistēma palīdz tikt galā ar vīrusu tad, kad tas ir mūsu ķermenī. Saprātīgi pieņemtie lēmumi palīdz tikt galā ar vīrusu sabiedrībā. Meditācija uzlabo abus — imūnsistēmu un lēmumu pieņemšanu.
Daudziem cilvēkiem, pašizolācijā, karantīnā vai vienkārši mājās šobrīd, iespējams, ir mazliet vairāk brīva laika – to var veltīt meditācijas pamatu apguvei. Arī šajā lapā ir pietiekoši daudz resursu:
- Audio meditācijas (bezmaksas)
- Meditācijas prāta mieram (bezmaksas)
- Apzinātības pamatu kurss (tiešsaistē)
Ievērojam speciālistu un iestāžu instrukcijas par fizisko distancēšanos un personisko higiēnu un, paralēli tam, kopjam savu prātu ar meditāciju, saglabājot mieru un skaidrību!