Gribasspēks. 3. nodarbība


LU Open Minded logo
Nodarbības konspekts LU Open Minded kursā Gribasspēks
2016. gada. 19. septembrī.

Gribasspēka “sastāvdaļas”.

Stāstīju par pētījumu, kurā bērniem piedāvā izvēlēties apēst kārumu uzreiz vai pagaidīt otru. Oriģinālais pētījums tika veikts 60. gadu beigās/70. gadu sākumā Stenfordas Universitātē, ASV. Šeit — video no pētījuma atkārtojuma.

Eksperiments parāda tipisku situāciju, kurā lietojam gribasspēku. Mums ir jāveic izvēle starp divām alternatīvām: Viena izvēle ir tūlītējs labums. Otra alternatīva — lielāks labums, bet vēlāk. Lietot gribasspēku nozīmē atteikties no tūlītēja labuma cita — lielāka labuma, bet vēlāk vārdā.

Iebūvētais smadzeņu konflikts

(Attēls ņemts no Kelly McGonigal grāmatas “Wilpower instinct”)

Ja aplūkojam šo situāciju no smadzeņu darbības perspektīvas, tad var redzēt, ka šis konflikts jau ir “iebūvēts” mūsu smadzenēs — atbilde uz jautājumu “ko es vēlos” rodas vienlaikus divās vietās.

Smadzeņu garozu, īpaši un pieres daivas mēs izmantojam, lai sapņotu, plānotu, izvirzītu mērķus. Zemgarozas apgabalos atbilde uz šo pašu jautājumu ir “es gribu lai man ir labi, lai man nav slikti, un lai tas ir tūlīt”.

Izvēloties vieglāko ceļu — sekojot savai impulsitivātei — mēs padaram neiespējamāku ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.

Būtiski ir saprast, ka abas vēlmes darbojas vienlaikus, un gribasspēka konflikts nav nedz audzināšanas, nedz vāja rakstura jautājums, bet gan eksistenciāls dotums. Mēs esam piedzimuši ar smadzenēm, kurās šīs jau ir iebūvēts.

Gribasspēka trīs sastāvdaļas

Gribasspēks sastāv no trijām daļām, no trim atsevišķām spējām.

(Attēls ņemts no Kelly McGonigal grāmatas “Wilpower instinct”)

Es vēlos — spēja uzstādīt, izvēlēties, radīt mērķi, uz kuru virzīties. Bez tās gribasspēkam nav virziena.

Jā (spēja darīt) — tā ir spēja veikt darbības, kas mūs virza tuvāk vēlamajam mērķim.

Nē (vai spēja nedarīt) — spēja pateikt nē izvēlēm, kas mums traucē sasniegt vēlamo mērķi.

Par visām šīm trijām spējām atbild mūsu galvas smadzeņu pieres daivas.

Gribasspēks kā muskulis — analoģija ir vietā. Līdzīgi kā muskulim ir kaut kāds sākotnējais spēks, maksimālā slodze, atjaunošanās laiks. Tāpat muskuli var uztrennēt. Tieši tāpat ir ar gribasspēku.

Virzieni gribasspēka attīstīšanai

Turpinot domu par gribasspēku kā risinājumu konfliktam starp impulsīvajām vēlmēm un dziņām, no vienas puses un ilgtermiņa mērķiem no otras, ir vērts savā ikdienā pamanīt brīžus, kad balstam savas izvēles uz vienu vai otru daļu. Kad reiz tās ir pamanītas, ir iespējams arī darīt ko vairāk. Pamanīšanas spējas — vērīguma attīstīšanai, savukārt, vislabākā un vienkāršākā metode ir apzinātība.

Tieši tāpat var ikdienā attīstīt katru no trim gribasspēka sastāvdaļām — uzstādīt sev mērķus, teikt jā mazajām darbībām, kas ved uz mērķi un teikt nē darbībām, kas to traucē.