Gribasspēks (online) 04


LU Open Minded logo
Nodarbības konspekts LU Open Minded kursā Gribasspēks
2017. gada maijā.

Gribasspēks un smadzenes.

Mūsdienu neirozinātnes atklājumi ļauj labāk saprast to, kā smadzeņu uzbūve un funkcijas ir saistītas ar gribasspēku.

Lai cik attīstītas ir mūsu smadzenes, tomēr tās ne vienmēr darbojas “saskaņoti” no mūsu — cilvēku viedokļa. Dažādas smadzeņu daļas atbild par dažādām dzīves jomām un katrai no tām ir savas prioritātes. Tāpēc izvēles jautājumi un situācijas, kurās nonākam, bieži ir vienkārši bioloģiski definētas, nevis nepareizas dzīves/izvēles jautājums.

3 struktūras smadzenēs

Cilvēka darbībai būtiskas ir smadzeņu garozas pieres daivas, kas atrodas aiz pieres un acīm. To funkcijas ir sekojošas:

  • Plānošana
  • Situācijas novērtēšana
  • Uzmanības noturēšana
  • Uz mērķi vērsta rīcība
  • Īstermiņa atmiņa
  • Problēmu risināšana
  • Emocionālā pašregulācija

Kā redzams, daudzas no šīm funkcijām ir tieši saistītas ar gribasspēku.

Neiroplasticitāte

Pētījumi liecina to, ka mūsu smadzenes nepārtraukti mainās — arī fiziskā — nervu šūnu līmenī. Šo smadzeņu īpašību sauc par neiroplasticitāti. Izmaiņas notiek pieredzes (arī traumu) rezultātā. Praktizējot noteiktu pieredzi (vingrinoties), var iegūt vēlamas izmaiņas — tā notiek (ie)mācīšanās. Zinot šo, mēs varam atbildīgi izvēlēties to, ko darīt — kas, savukārt, maina mūsu smadzenes, un, mērķtiecīgi darbojoties, notiks izmaiņas arī gribasspēkā.

Nervu šūnu savienojumi

Iebūvētais smadzeņu konflikts

(Attēls ņemts no Kelly McGonigal grāmatas “Wilpower instinct”)

Ja vēlreiz aplūkojam saldumu eksperimenta situāciju no smadzeņu darbības perspektīvas, tad var redzēt, ka šis konflikts jau ir “iebūvēts” mūsu smadzenēs — atbilde uz jautājumu “ko es vēlos” rodas vienlaikus divās vietās.

Smadzeņu garozu, īpaši un pieres daivas mēs izmantojam, lai sapņotu, plānotu, izvirzītu mērķus. Zemgarozas apgabalos atbilde uz šo pašu jautājumu ir “es gribu lai man ir labi, lai man nav slikti, un lai tas ir tūlīt”.

Izvēloties vieglāko ceļu — sekojot savai impulsitivātei — mēs padaram neiespējamāku ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.

Būtiski ir saprast, ka abas vēlmes darbojas vienlaikus, un gribasspēka konflikts nav nedz audzināšanas, nedz vāja rakstura jautājums, bet gan eksistenciāls dotums. Mēs esam piedzimuši ar smadzenēm, kurās šīs jau ir iebūvēts.

Gribasspēka trīs sastāvdaļas

(Attēls ņemts no Kelly McGonigal grāmatas “Wilpower instinct”)

Raugoties uz gribasspēks trijām daļām, trim atsevišķām spējām (spēja izvēlēties, spēja pateikt jā — darīt, un spēja pateikt nē — nedarīt), par tām visām arī atbild pieres daivas.

Tagad ir labāk saprotama analoģija par gribasspēku kā muskuli. Regulāri darbinot smadzenes noteiktā veidā — uzstādot mērķus, pieturoties pie darbībām, kas ved pie mērķa piepildīšanas (sakot jā), un atturoties no citām darbībām, kas traucē sasniegt mērķi (sakot nē), smadzeņu pieres daivās veidojas jauni neironu savienojumi, kas nākotnē ļauj labāk atkārtot izvēles, kuras mūs noved pie vēlamā rezultāta. Tāpēc noteikta veida darbību atkārtošana veic izmaiņas — fiziskajā pasaulē tie ir vingrinājumi, psiholoģiskajā pasaulē — prāta vingrinājumi.

Vēl mazliet par smadzenēm:

Četri pamati

Ir stāsts par to, ka pasauli uz savas muguras tur četri ziloņi, kuri, savukārt stāv uz milzīga bruņurupuča, kas peld milzīgā okeānā.
4 ziloņi

Līdzīgi arī gribasspēkam ir četri pamati, bez kuriem būs grūti īstenot savus mērķus, jo tie nodrošina nepieciešamos fiziskos resursus. Šie četri balsti ir:

  • Miegs.
  • Ēdiens.
  • Svaigs gaiss.
  • Kustība.

Neizguļoties, neesot paēduši (vai ēdot nekvalitatīvu ēdienu), neelpojot svaigu gaisu, vai dzīvojot mazkustīgu dzīvesveidu, gribasspēks ir pirmā lieta, kurā pamanīsiet traucējumus. Būs grūtāk saņemties, izpildīt nolemto, sekot uzstādītajiem mērķiem, sasniegt sapņus. Tāpat būs grūtāk īstenot arī viltībiņas gribasspēka attīstīšanai, par kurām runāsim vēlāk.

Vienlaikus, šīs četras lietas ievērojot, uzlabojumi būs ne tikai gribasspēka jomā.