Gribasspēks (online) 03


LU Open Minded logo
Nodarbības konspekts LU Open Minded kursā Gribasspēks
2017. gada maijā.

Divas gribas.

Stāstīju par pētījumu, kurā bērniem piedāvā izvēlēties apēst kārumu uzreiz vai pagaidīt otru. Oriģinālais pētījums tika veikts 60. gados Stenfordas Universitātē, ASV, pētnieka Valtera Mišela vadībā. Šeit — video no pētījuma atkārtojuma:

Šī paša slavenā eksperimenta latviskā versija:

Eksperiments parāda tipisku situāciju, kurā lietojam gribasspēku. Mums ir jāveic izvēle starp divām alternatīvām: Viena izvēle ir tūlītējs labums. Otra alternatīva — lielāks labums, bet vēlāk. Lietot gribasspēku nozīmē atteikties no tūlītēja labuma cita — lielāka labuma, bet vēlāk vārdā.

Var teikt, ka gribasspēks ir konflikts starp divām vēlmēm, divām gribām. No vienas puses, es vēlos sasniegt savus mērķus. Vienlaikus es vēlos, lai man:

  • ir labi
  • nav slikti
  • un tas ir tūlīt.

Daļu, kas uzstāda mērķus var nosaukt par ilgtermiņa daļu, savukārt to, kas vēlas lai ir labi, lai nav slikti, un lai tas ir tūlīt — par impulsīvo daļu. Kā viegli saprast, šīs abas daļas bieži ir konfliktā. Ja es pakļaujos īstermiņa, impulsīvajām vēlmēm, es nevaru sasniegt ilgtermiņa mērķus. Līdz ar to gribasspēks izpaužas arī kā impulsu kontrole.

Lai dzīvotu sabiedrībā, mācītos, būtu attiecībās, būtu darbā, ievērotu likumus un normas, mums ir nepieciešams kontrolēt savus impulsus. Cilvēki, kas nekontrolē tos, ir dīvaiņi — labākajā gadījumā, vai nonāk cietumā (zagšana, kautiņi, izvarošanas kā sekas nespējai kontrolēt impulsus.) Pacietības mācīšana bērniem pēc būtības ir impulsu kontrolēšanas prasmes attīstīšana.

Impulsu kontrole ir laba lieta, tomēr to ir iespējams arī pārspīlēt. Ja tā notiek, cilvēks vairs nezin, ko viņš grib, kas viņam sagādā prieku. Viņš prasa — ko drīkst? Kas ir pareizi? Kas man būtu jādara? Tāpēc ir būtiski pazīt savus impulsus un nevis tos brutāli apspiest, bet pārvaldīt — ļaut tiem izpausties tad, kad situācija ir piemērota.

Gribasspēka trīs sastāvdaļas

Gribasspēks sastāv no trijām daļām, no trim atsevišķām spējām.

Es vēlos — spēja uzstādīt, izvēlēties, radīt mērķi, uz kuru virzīties. Bez tās gribasspēkam nav virziena.

Jā (spēja darīt) — tā ir spēja veikt darbības, kas mūs virza tuvāk vēlamajam mērķim.

Nē (vai spēja nedarīt) — spēja pateikt nē izvēlēm, kas mums traucē sasniegt vēlamo mērķi.

Gribasspēks kā muskulis — analoģija ir vietā. Līdzīgi kā muskulim ir kaut kāds sākotnējais spēks, maksimālā slodze, atjaunošanās laiks. Tāpat muskuli var uztrennēt. Tieši tāpat ir ar gribasspēku.

Virzieni gribasspēka attīstīšanai

Turpinot domu par gribasspēku kā risinājumu konfliktam starp impulsīvajām vēlmēm un dziņām, no vienas puses un ilgtermiņa mērķiem no otras, ir vērts savā ikdienā pamanīt brīžus, kad balstām savas izvēles uz vienu vai otru daļu. Kad reiz tās ir pamanītas, ir iespējams arī darīt ko vairāk. Pamanīšanas spējas — vērīguma attīstīšanai, savukārt, vislabākā un vienkāršākā metode ir apzinātība.

Tieši tāpat var ikdienā attīstīt katru no trim gribasspēka sastāvdaļām — uzstādīt sev mērķus, teikt jā mazajām darbībām, kas ved uz mērķi un teikt nē darbībām, kas to traucē.

Vingrinājums gribasspēka attīstīšanai.

Mēs nevaram mainīt to, par ko mums nav ticamas informācijas. It īpaši tas attiecas uz sevi pašu. Tādēļ, lai mainītu sevi, ir sevi jāiepazīst. Nodarbībās piedāvātais apzinātības vingrinājums (elpas vērošana) ļauj labāk ieraudzīt to, kā un kādas izvēles es izdaru. Kā un kādā veidā es ļauju savam gribasspēkam “izgāzties” un kā tas darbojas.

Informācijas ievākšana — sevis iepazīšana — ir pirmais solis. Pazīstot sevi ir vieglāk sevi mainīt.

Atgādinu vingrinājuma instrukciju:

  • Apsēsties, iekārtoties ērti, tomēr taisnu muguru un vienlaikus atslābināti.
  • Pievērt acis.
  • Pievērst uzmanību elpai un vērot to. Turēt uzmanību pie elpas.
  • Ja uzmanība aiziet prom, tad vienkārši atgriezt to atpakaļ pie elpas.
  • Nedarīt neko citu. Neanalizēt, nekomentēt, nekustēties.
  • Darīt šo vismaz 3 minūtes dienā, vēlams vairāk (5-10 minūtes).

Par to, kā šis vingrinājums ir saistīts ar gribasspēku jau minēju (fiziskā līmenī tas attīsta pieres daivas, psiholoģiski — attīsta mūsu vērīgumu, mazina autopilotu), bet vairāk pastāstīšu arī turpmāk. Līdz tam aicinu vienkārši praktizēt.