Gribasspēks [11] 3. nodarbība


LU Open Minded logo
Nodarbības konspekts LU Open Minded kursā Gribasspēks
2016. gada. 21. novembrī.

Gribasspēks un stress.

Gribasspēka psiholoģiskais ekvivalents — emocionālā pašregulācija. Tas izpaužas tādējādi, ka spējam paši, iekšienē tikt galā ar savām emocijām, neizpaužot tās uz āru, vai arī paužot adekvātā veidā.

Pašregulācija, savukārt, prasa resursus. Fizioloģiskā līmenī tie ir skābeklis un cukurs, ko galvas smadzenēm piegādā asinis. Ja trūkst viens vai otrs vai arī — ja (ķermeņaprāt) parādās brīdinājuma signāli, ka resursi varētu būt nepietiekami, tie tiek pārdalīti par labu izdzīvošanai, kas ir par sliktu ilgtermiņa mērķiem.

Stress

Pēc pamatdefinīcijas — stress ir organisma nespecifiska reakcija uz spiedienu vai prasībām. (Izvērsta medicīniska definīcija un apraksts.)

Fiziskā līmenī — stress iedarbina mūsu ķermeņa reakciju “cīnīties vai bēgt (vai sastingt)”, kad palielinās asinsspiediens, paātrinās sirdsdarbība, aktivizējas kuņģa darbība, it īpaši tad, ja tas ir pilns — ar mērķi ātri iztukšoties (vemšana/caureja).

Asinis aizplūst no smadzenēm (pirmkārt no pieres daivām) uz kuņģi/muskuļiem. Mēs esam gatavi fiziskai darbībai, nevis prāta piepūlei. Mūsu kognitīvās spējas — spējas adekvāti izvērtēt informāciju, ņemt vērā dažādas perspektīvas, paskatīties uz situāciju “no malas” samazinās. Tā vietā saspringstam un esam gatavi cīņai ar ienaidnieku.

Un, tā kā pieres daivas ir tās, kas atbild par mūsu gribasspēku, tad stresa situācijā gribasspēks ir viens no pirmajiem cietējiem.

Stresa psiholoģija

Stress — prasības un resursiRaugoties psiholoģiski — stress rodas situācijās, kad mēs novērtējam situācijas uzliktās prasības un salīdzinām ar mūsu resursiem. Un, ja salīdzinājums ir par labu prasībām (un par sliktu resursiem), tad mēs nonākam stresā. Paralēli šis negatīvais novērtējums izsauc nākošo — mēs atkal salīdzinām sekas tam, ka netiksim galā ar pirmo situāciju ar pieejamajiem resursiem — un atkal novērtējums ir mums par sliktu (un tad iestājas stāvoklis, kas tiek apzīmēts ar fatāliem vārdiem “Beigas”, “Gals klāt” vai “Viss”.).

Stresa pārvarēšana

Paskatoties racionāli un prātīgi — šie trīs vērtējumi nekad nav adekvāti.Stress — ilūzijas

1. Situācijas prasības nekad nav TIK augstas (Ir varianti.)

2. Mūsu iespējas nekad nav TIK zemas, kā šķiet. (Ir varianti.)

3. Sekas nekad nav TIK smagas. (Parasti tās nav izpētītas tālāk par iepriekš minētajiem fatālajiem vārdiem)

Par situācijas izvirzītajām prasībām: veids, kā mazināt stresu ir “Pazemināt latiņu.”

Viens no veidiem, kas palīdz pazemināt latiņu ir iespēja regulēt trīs mainīgos: laiks, kvalitāte un cena. Kādu no tiem ir iespējams samazināt vienmēr.

Otrs — mēs vienmēr varam tikt galā ar situāciju, kurā esam nonākuši. To var pieņemt kā aksiomu — no katras situācijas ir izeja. Ja reiz dzīve mums situāciju ir piespēlējusi, tad izeja ir. Strupceļi un bezizejas neeksistē. Iespējams, risinājums nav “iedomāti skaists”, vai ideāls, elegants — tāds, ar kuru varam lepoties, bet tas eksistē. Vienmēr.

Trešais — arī ar sekām mēs varēsim tikt galā. Vienmēr. Jo ar visām situācijām, kas bijušas dzīvē līdz šim, esam tikuši galā (citādāk mēs te nebūtu). Ja paskatamies atpakaļ laikā, tad vai atceramies, par ko tieši stresojām pirms gada, diviem, pieciem? Bet stress bija — liels.

Stresa pārvarēšana

Dabīgā reakcija ne vienmēr ir labākā

Mūsu dabīgā reakcija uz stresu (vai līdzīgi — uz agresiju) ne vienmēr ir labākā reakcija. Dabiski mēs saspringstam, tādējādi paši veicot ieguldījumu situācijas attīstībā agresīvā virzienā. Savukārt, ja atslābinamies, tad tas ir pirmais un vienkāršākais veids, kā varam nomierināt situāciju. Mierīgākā situācijā varam reaģēt adekvātāk, ne tik impulsīvi, bet vēsāku prātu un skaidrāku galvu.

Aikido un attiecību skolotājs Pols Lindens (Paul Linden) šo paskaidro īsi, kodolīgi un acīmredzami — vienkārši brīnišķīgi.

Lēnāka elpa

Nodarbībā stāstīju par šo stresa samazināšanas metodi — elpošanu lēnāk.

Svarīgi lēno elpu ir praktizēt ne tikai tad, kad ir stress (tajā brīdī tas vienkārši var aizmirsties), bet arī ikdienā — pamanīt savu elpu un elpot lēnāk. Lēnāk, kā parasti. Tas ir svarīgi arī tādēļ, lai mēs iemācītos šo lēnāko elpu.

Elpojot lēnāk, stresa samazināšana notiek divos veidos. Pirmais — mēs pievēršam savu uzmanību tam, kas notiek šobrīd — elpai. Otrs — mainot elpu, mēs mainam sava ķermeņa funkcionēšanu.

Nodarbībā stāstīju arī par tādu parametru kā “heart rate variability” (HRV) — sirds ritma vai pulsa varietāte. Viedtālruņiem ir pieejama aplikācija, kas nosaka stresa līmeni tieši izmantojot HRV, pie reizes piedāvājot vadītu lēnāku elpošanas praksi. Un šeit ir garāks video, kurā ārsts Richard Virtuoze stāsta par saviem pētījumiem HRV jomā.

Bet, kā parasti — nepietiek ar zināšanu. Ir jāpraktizē. Kā? Elpot lēnāk. Lēnāk, kā parasti. Šeit ir audio, kas var palīdzēt to izdarīt. (Audio — vadīta lēnas elpas meditācija)

Paldies un tiekamies nākošajā nodarbībā!

Ansis

p.s. — ja ir interese par 8 nodarbību apzinātības kursu gribasspēka attīstīšanai, tad kurss sāksies jau pavisam drīz — 13/14. decembrī. Pieteikums un vairāk informācijas.