Gribasspēks [11] 2. nodarbība


LU Open Minded logo
Nodarbības konspekts LU Open Minded kursā Gribasspēks
2016. gada. 14. novembrī.

Divas gribas.

Stāstīju par pētījumu, kurā bērniem piedāvā izvēlēties apēst kārumu uzreiz vai pagaidīt otru. Oriģinālais pētījums tika veikts 60. gadu beigās/70. gadu sākumā Stenfordas Universitātē, ASV. Šeit — video no pētījuma atkārtojuma.

Eksperiments parāda tipisku situāciju, kurā lietojam gribasspēku. Mums ir jāveic izvēle starp divām alternatīvām: Viena izvēle ir tūlītējs labums. Otra alternatīva — lielāks labums, bet vēlāk. Lietot gribasspēku nozīmē atteikties no tūlītēja labuma cita — lielāka labuma, bet vēlāk vārdā.

Gribasspēks un smadzenes.

Mūsdienu neirozinātnes atklājumi ļauj labāk saprast to, kā smadzeņu uzbūve un funkcijas ir saistītas ar gribasspēku.

Lai cik attīstītas ir mūsu smadzenes, tomēr tās ne vienmēr darbojas “saskaņoti” no mūsu — cilvēku viedokļa. Dažādas smadzeņu daļas atbild par dažādām dzīves jomām un katrai no tām ir savas prioritātes. Tāpēc izvēles jautājumi un situācijas, kurās nonākam, bieži ir vienkārši bioloģiski definētas, nevis nepareizas dzīves/izvēles jautājums.

3 struktūras smadzenēs

Cilvēka darbībai būtiskas ir smadzeņu garozas pieres daivas, kas atrodas aiz pieres un acīm. To funkcijas ir sekojošas:

  • Plānošana
  • Situācijas novērtēšana
  • Uzmanības noturēšana
  • Uz mērķi vērsta rīcība
  • Īstermiņa atmiņa
  • Problēmu risināšana
  • Emocionālā pašregulācija

Kā redzams, daudzas no šīm funkcijām ir tieši saistītas ar gribasspēku.

Neiroplasticitāte

Pētījumi liecina to, ka mūsu smadzenes nepārtraukti mainās — arī fiziskā — nervu šūnu līmenī. Šo smadzeņu īpašību sauc par neiroplasticitāti. Izmaiņas notiek pieredzes (arī traumu) rezultātā. Praktizējot noteiktu pieredzi (vingrinoties), var iegūt vēlamas izmaiņas — tā notiek (ie)mācīšanās. Zinot šo, mēs varam atbildīgi izvēlēties to, ko darīt — kas, savukārt, maina mūsu smadzenes, un, mērķtiecīgi darbojoties, notiks izmaiņas arī gribasspēkā.

Nervu šūnu savienojumi

Iebūvētais smadzeņu konflikts

(Attēls ņemts no Kelly McGonigal grāmatas “Wilpower instinct”)

Ja aplūkojam saldumu eksperimenta situāciju no smadzeņu darbības perspektīvas, tad var redzēt, ka šis konflikts jau ir “iebūvēts” mūsu smadzenēs — atbilde uz jautājumu “ko es vēlos” rodas vienlaikus divās vietās.

Smadzeņu garozu, īpaši un pieres daivas mēs izmantojam, lai sapņotu, plānotu, izvirzītu mērķus. Zemgarozas apgabalos atbilde uz šo pašu jautājumu ir “es gribu lai man ir labi, lai man nav slikti, un lai tas ir tūlīt”.

Izvēloties vieglāko ceļu — sekojot savai impulsitivātei — mēs padaram neiespējamāku ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.

Būtiski ir saprast, ka abas vēlmes darbojas vienlaikus, un gribasspēka konflikts nav nedz audzināšanas, nedz vāja rakstura jautājums, bet gan eksistenciāls dotums. Mēs esam piedzimuši ar smadzenēm, kurās šīs jau ir iebūvēts.

Gribasspēka trīs sastāvdaļas

Gribasspēks sastāv no trijām daļām, no trim atsevišķām spējām.

(Attēls ņemts no Kelly McGonigal grāmatas “Wilpower instinct”)

Es vēlos — spēja uzstādīt, izvēlēties, radīt mērķi, uz kuru virzīties. Bez tās gribasspēkam nav virziena.

Jā (spēja darīt) — tā ir spēja veikt darbības, kas mūs virza tuvāk vēlamajam mērķim.

Nē (vai spēja nedarīt) — spēja pateikt nē izvēlēm, kas mums traucē sasniegt vēlamo mērķi.

Par visām šīm trijām spējām atbild mūsu galvas smadzeņu pieres daivas.

Gribasspēks kā muskulis — analoģija ir vietā. Līdzīgi kā muskulim ir kaut kāds sākotnējais spēks, maksimālā slodze, atjaunošanās laiks. Tāpat muskuli var uztrennēt. Tieši tāpat ir ar gribasspēku.

Virzieni gribasspēka attīstīšanai

Turpinot domu par gribasspēku kā risinājumu konfliktam starp impulsīvajām vēlmēm un dziņām, no vienas puses un ilgtermiņa mērķiem no otras, ir vērts savā ikdienā pamanīt brīžus, kad balstām savas izvēles uz vienu vai otru daļu. Kad reiz tās ir pamanītas, ir iespējams arī darīt ko vairāk. Pamanīšanas spējas — vērīguma attīstīšanai, savukārt, vislabākā un vienkāršākā metode ir apzinātība.

Tieši tāpat var ikdienā attīstīt katru no trim gribasspēka sastāvdaļām — uzstādīt sev mērķus, teikt jā mazajām darbībām, kas ved uz mērķi un teikt nē darbībām, kas to traucē.

Vēl mazliet par smadzenēm:

Četri pamati

Ir stāsts par to, ka pasauli uz savas muguras tur četri ziloņi, kuri, savukārt stāv uz milzīga bruņurupuča, kas peld milzīgā okeānā.
4 ziloņi

Līdzīgi arī gribasspēkam ir četri pamati, bez kuriem būs grūti īstenot savus mērķus, jo tie nodrošina nepieciešamos fiziskos resursus. Šie četri balsti ir:

  • Miegs.
  • Ēdiens.
  • Svaigs gaiss.
  • Kustība.

Neizguļoties, neesot paēduši (vai ēdot nekvalitatīvu ēdienu), neelpojot svaigu gaisu, vai dzīvojot mazkustīgu dzīvesveidu, gribasspēks ir pirmā lieta, kurā pamanīsiet traucējumus. Būs grūtāk saņemties, izpildīt nolemto, sekot uzstādītajiem mērķiem, sasniegt sapņus. Tāpat būs grūtāk īstenot arī zemāk aprakstītās viltībiņas.

Vienlaikus, šīs četras lietas ievērojot, uzlabojums būs ne tikai gribasspēka jomā.

Vingrinājums gribasspēka attīstīšanai.

Mēs nevaram mainīt to, par ko mums nav ticamas informācijas. It īpaši tas attiecas uz sevi pašu. Tādēļ, lai mainītu sevi, ir sevi jāiepazīst. Nodarbībās piedāvātais apzinātības vingrinājums (elpas vērošana) ļauj labāk ieraudzīt to, kā un kādas izvēles es izdaru. Kā un kādā veidā es ļauju savam gribasspēkam “izgāzties” un kā tas darbojas.

Informācijas ievākšana — sevis iepazīšana — ir pirmais solis. Pazīstot sevi ir vieglāk sevi mainīt.

Atgādinu vingrinājuma instrukciju:

  • Apsēsties, iekārtoties ērti, tomēr taisnu muguru un vienlaikus atslābināti.
  • Pievērt acis.
  • Pievērst uzmanību elpai un vērot to. Turēt uzmanību pie elpas.
  • Ja uzmanība aiziet prom, tad vienkārši atgriezt to atpakaļ pie elpas.
  • Darīt šo vismaz 3 minūtes dienā, vēlams vairāk (5-10 minūtes).

Par to, kā šis vingrinājums ir saistīts ar gribasspēku jau minēju (fiziskā līmenī tas attīsta pieres daivas, psiholoģiski — attīsta mūsu vērīgumu, mazina autopilotu), bet vairāk pastāstīšu arī turpmāk. Līdz tam aicinu vienkārši praktizēt.