Patiesība

Patiesība


PatiesībaDaudzi to meklē. Daudzi vaicā, kas tā ir.
Ir arī tik daudzi gidi, ceļa rādītāji, pavadoņi, īstenās patiesības nesēji, kas sola novest līdz patiesībai, parādīt to, utt. Bet kā tad ir?

Ja patiesība eksistē, tad tā ir viena. Jo, domājot loģiski, nevarētu būt divas, dažādas, atšķirības patiesības. 
Tāpat — diez vai varētu būt tā, ka patiesība šodien ir, bet rīt nav. Vai šodien nav, bet būs parīt. Resp., patiesība eksistē neatkarīgi no laika.
Tāpat — nevarētu būt tā, ka patiesība šeit ir, bet tur nav. Vai šeit nav, bet ir tikai tur. Nevarētu būt tā, ka patiesība ir atkarīga no vietas. Tātad, patiesība eksistē neatkarīgi no telpas, no manas vietas telpā.
Tas nozīmē, ka visi “patiesības meklējumi” ir lieki. Tas nozīmē arī to, ka patiesību nevar “sasniegt”. Tas nozīmē, ka nav jāizpilda nekādi nosacījumi, jo patiesība nav nosacīta.
Tātad, ja patiesība pastāv ārpus laika un telpas, tad tā ir arī tepat un šobrīd. Šeit un tagad.

Vienmēr klātesoša. Neatkarīga no manis, no Tevis, no tā, ko par to domājam, cik esam praktizējuši, vai kādas gudrības apguvuši.

Patiesība ir tepat. Tagad. Sajūti.


Ir ko teikt? Saki:

One thought on “Patiesība

  • INTA

    Kas ir patiesība? Cik to var būt, ja cilvēkam raksturīgi kļūdīties? Kāpēc viena, ne vairākas? Viss pastāv, iepazīstams un salīdzinams pretmetos – īsts-neīsts, patiess-melīgs, silts-auksts, labs –slikts, laimīgs-nelaimīgs, Esmu šeit un tagad, redzu, dzirdu, jūtu, to kas notiek manī, ap mani, domās un realitātē. Kas ir patiesība – manas sajūtas, domas vai vārdi, darbi vai tas ko man stāsta, rāda, pierāda apkārtējie? Kas tas ir – patiesība. Iemācīta, iegalvota, iestāstīta, pierādīta, pamatota… patiesība. Objektīvā patiesība. Vai var būt subjektīvā patiesība? Cik gan cilvēces vēsture nav piedzīvojusi asiņainu karu, revolūciju, inkvizīciju utt. lai arī kā to nenosauktu, bet cīņu, lai pierādītu un uzspiestu savas ‘patiesības” pārākumu, ekskluzivitāti. patiesību – reliģisko, politisko, cilvēcisko…utt. Tādējādi – tas kas šodien ir patiesība, rīt var būt meli un otrādi, jo vienmēr būs kāds spēks, kas to uzspiedīs citiem ar varu un pārspēku vai viltīgi manipulējot ar cilvēku pra’tiem un apziņu? Vai var būt būt viena liela globāla un vispārīga patiesība? Mana, tava, mūsu patiesība? Kas ir atskaites punkts, lai salīdzinātu un kas būs tas, kas pateiks, ka šī ir PATIESĪBA.VIENĪGĀ. ĪSTĀ. NEMAINĪGĀ. Visiem pieņemamā un respektējamā. Nezinu… Bet vai vispār ir viena atbilde? Kas tā ir – domas, sajūtas, atziņas, apziņas stāvoklis..?
    p.s. 1971.gadā tika uzņemta filma, ko ar interesi tagad noskatījos, jo PSRS laikos tā bija aizliegta. Vai arī tā nav par patiesību. Tās izpratni, formām, ietekmēm un manipulācijām? Cilvēku uztveri? Jo vai jautājums par patiesību nav saistīts arī ar cilvēku uztveri? https://www.youtube.com/watch?v=_LYe58b-3HM.