Būt attiecībās

Būt attiecībās


Attiecību jomā ir milzīgs daudzums dažādu rakstu, kuri cenšas sniegt atbildi uz vienu jautājumu — ko darīt, lai attiecības izdotos (būtu labas, attīstītos, nepārtrūktu, utml).
Fokuss ir uz darīšanu. Reizēm — uz nedarīšanu.

Ja pavērojam savu domāšanu, tad jebkuru problēmu gadījumā domas automātiski aiziet pa taciņu “ko es izdarīju, kā nonācu šādā situācijā” un — “ko darīt, kā tikt laukā”. Tas ir tik pierasti, ka pat neapšaubām šādu domu gājienu. Tomēr ir vērts paskatīties uz to ciešāk.

Mēs sakām “Es esmu attiecībās”, nevis “Es daru attiecības”. Tieši būšana, nevis darīšana. Šo “būt” mēs pārāk bieži palaižam garām, nepamanām, nepievēršam tam uzmanību — kā es esmu.

Bez būt un darīt ir vēl viens vārds, kas latviešu valodas īpatnību dēļ nav tik bieži lietots — piederēt (“Man ir attiecības”). Angliski meistars Mooji to ir pateicis brīnišķīgi “The best way to have a relationships is not to have one. Insted — just be.”

Ko nozīmē “Būt attiecībās”?

Tas ir stāsts par klātbūtni. Par klātesamību attiecībās. (Tieši klātbūtnes trūkums ir minēts kā tas iemesls, kādēļ sievietes pamet vīriešus, kurus mīl.)

Tas ir stāsts par apzinātību. Par to, kam ir pievērsta mana uzmanība. Arī tad, kad esmu ar otru cilvēku. Lai arī par apzinātību esmu rakstījis un runājis daudz, šoreiz gribu pastāstīt pavisam vienkāršu lietu — par klātbūtni strīdos.

Savā piemērā es runāšu par vīrieti un sievieti, taču tie paši principi ir attiecināmi arī uz jebkurām citām attiecībām.

Attiecībās bieži rodas domstarpības. Viņa ir vīlusies, nav apmierināta, sagaidīja kaut ko citu, kaut kas nav noticis, viņa ir nobijusies vai satraukta,— iemesli var būt ļoti daudz un dažādi. Bet tie jau ir vēsture. Šobrīd viņa pauž savu neapmierinātību. Neapmierinātība var izpausties dažādi — kā uzbrukums, kā raudāšana, kā dusmas, kā aiziešana vai izvairīšanās, kā ironija — atkal, variāciju ir daudz. Kā vīrietim būt šajā? Kā palikt klātesošam?

Parasti mēs (vīrieši) izvēlamies vienu no divām stratēģijām. Uzbrukt vai aizmukt. Uzbrūkam ar vārdiem — “pati vainīga”, “tu visu nepareizi saproti”, “paskaties uz sevi”, “bet tu pati…” — vai līdzīgi. Izvēršas strīds, kurš, pat ja atrisinās it kā konstruktīvi tomēr ir atstājis rētas un sāpes.
Otra stratēģija ir — aizmukt. Izvairīties. Nomainīt sarunas tēmu. Neiesaistīties sarunā. Aizbēgt datorā, telefonā, televizorā, avīzē. Aizbēgt pie draugiem, uz sportu, makšķerēt. Atkarībās — alkoholā, azartspēlēs, narkotikās. No sāpēm un sarežģījumiem it kā esam prom, bet situācija jau nav atrisināta.

Kā būt klātesošam strīda laikā? — izvairoties lietot vienu vai otru stratēģiju. Nebrukt un nemukt. Palikt. Turpināt būt attiecībās. Ieraudzīt to, ka man ir vēlēšanās uzbrukt, ka man ir impulss aizmukt. Bet nesekot — ne vienam, ne otram. Būt klātesošam. Radīt telpu, kurā sieviete var izpaust savu sāpi, bailes, aizvainojumu, dusmas — lai kas tas būtu. Būt šai telpai un palikt klātesošam.

No sākuma tas var nebūt viegli. Un, iespējams, saprast to ir pavisam grūti. Bet tas darbojas.

Kā būt attiecībās? Vienkārši — neuzbrukt un neaizmukt. Palikt.


Arī šie jautājumi — klātbūtne attiecībās — tiks skatīti 8 nodarbību kursā “

Ir ko teikt? Saki: